Pieķēries pie mango koka
26. augusta rītā Nepālas ziemeļus skāra šausminoši plūdi. Aizvien vairāki tūkstoši iedzīvotāju un tūristu nav atrasti ne dzīvi, ne miruši. Tas dzen izmisumā viņu tuviniekus, taču arī aizvien saglabā cerību, ka viņu mīļie ir dzīvi. Gandrīz 11 000 cilvēku ir izglābti, un daudzu stāsti ir pārsteidzoši.
45 gadus vecais Dava Lama ar ģimeni – sievu un divām meitām dzīvoja pierobežas ciemā Timurā. Pirms 12 gadiem viņš šeit uzcēla savu māju. Tajā liktenīgajā rīta ap pulksten deviņiem viņš dzirdējis dīvainu troksni. Pēkšņi sācies spēcīgs vējš un ūdens vienā mirklī aprijis ciematiņu. Dubļu vilnis sašķaidījis māju. «Es izdzīvoju,» žurnālistiem saka Dava Lama un atzīstas – viņš aizvien cer, ka arī kāds no viņa ģimenes atradīsies dzīvs.
Viņa kaimiņš Bibeks tobrīd racis bedri savā teritorijā. Kad tuvojās straume, viņš paguva izrāpties laukā un pieķerties ar abām rokām mango kokam. Viņš cieši turējās pie tā līdz brīdim, kad straume norima. Pēc tam Bibeku atrada glābēji un nogādāja slimnīcā.
Sapinās zvejas tīklā
Neparasts ir piecus gadus vecās Išaras Tamangas izglābšanās stāsts. Viņu atrada Khaltes ciematā dubļu straumē, sapinušos zvejas tīklā.
Viņa bijusi kopā ar māti, kuru aizrāvusi straume, bet meitene ieķērusies tīklā un palikusi uz vietas.
Išaras mate aizvien ir bezvēsts pazudušo vidū. Glābēji Tumurā sadzirdēja bērna raudas un no mājas drupām izcēla sešus gadus vecu meitenīti. Vēl viens brīnums pieredzēts Rasuvā – divas dienas pēc postošās nelaimes atrasta piecgadīgā Maniša. Viņas raudas sākumā noturējuši par kaķa ņaudēšanu. Divu stundu laikā glābējiem izdevās izvilkt meitenīti no drupām. Viņa tikpat kā nebija cietusi, un jau pēc divām dienām laimīgie vecāki viņu turēja savos apskāvienos.
Astoņus gadus vecais Zojals plūdu laikā bija skolā. Viņš kopā ar draugu izskrējis no ēkas un meties uz meža pusi. Puisis uzrāpās kokā un drosmīgi sagaidīja glābējus, kas viņu nocēla un nogādāja slimnīcā. Pēc trim dienām izmisusī mamma tur atrada savu dēlu – ar zilumiem un lauztu kāju, bet – dzīvu. Kad zēnam vaicāja, vai viņš bija ļoti nobijies, puika atbildējis – nē.


































































































































































