No pansionāta atteicās
Skaista, slaida un blonda sieviete ar koši sarkani krāsotām lūpām – tā ir pirmā asociācija, izdzirdot vārdu – Astra Mille. Provokatīvā žurnāliste slavu iekaroja ar seksa tēmu apspriešanu televīzijā, kas tolaik – 90. gados – bija kaut kas nedzirdēts un neredzēts. Vēlāk viņa turpināja darboties kā publiciste, sarakstot vairākas grāmatas – Labvakar, Edvīn Inkēn: varas vizioloģija un Te un citadelē. Jānis Peters. Tumšsarkanā.
Beidzamos gadus Astra vairs nebija tā, kāda viņa daudziem palikusi atmiņā.
Viņa zaudēja īpašumu, kas, pēc viņas vārdiem, ticis izkrāpts, un ar mammu, kura sirga ar vecuma demenci, bija spiesta dzīvot īrētos dzīvokļos. Kādreiz tik populāro žurnālisti sāka vajāt arī veselības likstas – Mille pārcieta nopietnu asinsvadu slimību un gūžas operāciju, kas, par nožēlu, bija ar sarežģījumiem. Sieviete iedzīvojās izgulējumos, tāpēc viņu regulāri apciemoja sociālā darbiniece.
Lai gan Mille bija maznodrošināta, sociāli bezpalīdzīga un arī viņas mammai bija vajadzīga profesionāla aprūpe, no pārcelšanās uz sociālo māju žurnāliste kategoriski atteicās.
«Par ieslodzījuma vietu ar nosaukumu pansionāts ne es, ne mana mamma negribam pat dzirdēt,»
tolaik žurnālam Privātā Dzīve teica Mille.



































































































































































