Rīga +20°C 
Ilgus gadus Agnese Zeltiņa uz skatuves iejutusies dažādos sieviešu tēlos, taču kādā brīdī viņa sapratusi, ka, spēlējot arvien jaunas lomas, pati sāk pazaudēt sajūtu par savu identitāti.
«Es sapratu, ka dzīve sāk iet man garām. Un es sapratu vēl, ka, spēlējot tik ļoti daudzas lomas, es vairs nesaprotu, kur es esmu pati,» atklāj Agnese.
Viņas ikdiena tolaik lielākoties noritējusi teātrī – no rīta mēģinājumi, vakarā izrādes, bet pa vidu vēl citi darbi. Lai gan profesija bija kļuvusi par nozīmīgu viņas dzīves daļu, Agnese arvien spēcīgāk juta vēlmi iepazīt sevi ārpus skatuves.
Būtiskas pārmaiņas viņas dzīvē notikušas ap 35–37 gadu vecumu, taču pirmās šaubas par aktrises profesiju parādījušās jau ap 25 gadiem.
Tieši tad Agnesei sācis zust priekšstats par profesijas romantisko pusi.
«Tu esi slavens, tu esi pazīstams, tu esi visur, bet tas materiālais plāns – tu jau nevari apmaksāt savus rēķinus no skatītāju sajūsmas, aplausiem un visa pārējā,» skaidro Zeltiņa.
Viņa atzīst, ka aktrises profesijā cilvēks ir ļoti atkarīgs no apkārtējiem – režisora, komandas un tā, vai konkrētajā brīdī esi pieprasīts. Šī nestabilitāte likusi aizdomāties par to, ko viņa pati vēlas no dzīves.
Aiziešana no teātra nenozīmēja atteikšanos no radošuma. Gluži pretēji – vēlāk Agnese savu radošo enerģiju novirzīja citā jomā, izveidojot rotu zīmolu Soulstones. Tā pirmsākumi meklējami Itālijā, kur viņa iedvesmojās no vietējās kultūras, amatniecības un dabas materiāliem.
Šodien Agnese savā dzīvē apvieno vairākas nodarbes un atzīst, ka ar laiku ir iemācījusies vairāk ieklausīties sevī. Viņas stāsts apliecina, ka reizēm, lai atrastu savu īsto ceļu, ir nepieciešams aizvērt durvis uz kādu no iepriekšējām dzīves lomām.
