«Manī notika lūzums.» Kā tagad dzīvo Dūdieviņa izpildītāja Ilona Bāliņa

Nepalaid garām!

Ievas Padomu Avīze

Sēdēšana Tiktokā stundām ilgi – zāles pret vientulību vai nopietna atkarība?

Santa.lv

Kā veļu laikā pasargāt māju un nepazaudēt laimi – praktiski padomi un ticējumi

Šūpulī ielikts talants

Ilonai talants bija ielikts jau šūpulī. Viņas mamma Aino Bāliņa bija piecdesmito gadu beigu un sešdesmito gadu Latvijas estrādes zvaigzne. Igauņu meiteni ar neparasti zemu, samtainu balss tembru uz Latviju atveda mīlestība. Kad Aino, būdama angļu valodas studente, no Tallinas atbrauca uz Rīgu, lai piedalītos Baltijas republiku spartakiādē, viņu ieraudzīja pianists ar arhitekta diplomu Ermens Bāliņš. Aino bija mākslas vingrotāja, un Ermens sacensību dalībniecēm spēlēja muzikālos pavadījumus. Kādu vakaru spartakiādes laikā uzstājās igauņu estrādes ansamblis, kurā Aino dziedāja, un Ermens izdzirdēja arī viņas balsi. Vairāk nekā divdesmit gadu Aino dzīve bija Latvijā.

Atmiņās, ko viņa par to laiku stāstījusi, ir daudz dramatisma un arī aizvainojuma, taču latviešu estrādes mūzikā Aino Bāliņa ir paliekošs vārds. Pirmā Rīgas Estrādes orķestra soliste, spilgta džeza dziedātāja, bet šī mūzika tolaik bija aizliegta un uz lielās skatuves tā nedrīkstēja skanēt. Publika Aino mīlēja. Viņa sajūsmināja klausītāju pilnās zāles tolaik plašajā Padomju Savienībā, koncertēdama kopā ar ļoti populāro Oļega Lundstrēma orķestri, kam mājvieta bija Maskavā. Piecus gadus Aino tajā strādāja.

Viņas meitas Ilonas liktenī ir daudz līdzību ar mammu, un tomēr tā ir pavisam cita dzīve. Ilonas dzīve. Par to šis stāsts, kuru savulaik Ilona uzticēja žurnālam IEVAS STĀSTI. 

Visu laiku gaidīju mammu

«Man ir ļoti dīvainas bērnības atmiņas. Ne tādas kā citiem bērniem. Manās atmiņās nav ģimenes svētku, kādu iziešanu un notikumu kopā ar vecākiem. Biju viena, ļoti vientuļa un visu laiku kaut ko gaidīju. Manās bērnības atmiņās ir mūžīgas ilgas.

Es atceros, ka vienmēr gaidīju mammu,» šo skaudro atzīšanos Ilona pasaka bez pārmetuma un skumjām.

Tā vienkārši bija. Rīgas estrādes orķestris bieži devās garās koncertturnejās. Sākumā orķestrī spēlēja arī Ilonas tēvs. Ermens bija pianists, REO viņš spēlēja arī akordeonu, taču, lai nezaudētu arhitekta diplomu, viņam vajadzēja atgriezties savā specialitātē.

 Ģimene dzīvoja kopā ar Ermena vecākiem, sabiedrībā augsta statusa cilvēkiem. Ilonas vecmāmiņa Elvīra Bāliņa bija veselības ministra vietniece, vectēvs Reinholds Bāliņš – advokāts, viens no tālaika advokātu zelta piecnieka. Ilonu pieskatīja aukles, kas visu laiku mainījās. «Neatceros nevienu no savām vienpadsmit auklēm, izņemot pēdējo, kas bija čigāniete un mūs apzaga.