Rīga +24°C 
Ikdienā Kristaps Ozoliņš un Ramona Endziņa palīdz citiem pāriem veidot saskanīgas attiecības, māca sarunāties un kā risināt konfliktus, taču aiz abu profesionālās pieredzes slēpjas arī ļoti personīgi stāsti par izjukušām laulībām, sāpīgām šķiršanās pieredzēm, ilgiem atbilžu meklējumiem un satikšanos, kas diezgan pamatīgi izmainīja viņu abu dzīves.
Humors – svarīga attiecību sastāvdaļa
Kad Kristapam piedāvāts pievienoties šova Ģimene burkā komandai par attiecību treneri, viņš diezgan ilgi domāja, viņš sevi pozicionē kā attiecību speciālistsu, nevis radījuma vadītāju. «Man tā šķita interesanta pieredze. Jāatzīst, ka pirms tam nevienu šova sēriju nebiju redzējis un pat nezināju, par ko šis raidījums ir,» viņš smejas. Būdams attiecību treneris, Kristaps strādā jau piekto gadu, un viņam nav problēmu palīdzēt cilvēkiem arī kameru priekšā. «Protams, kamera ievieš barjeras atklāties līdz galam, jo teorētiski tas ir intīms process. Bet praktiski – problēmas jau visiem ir vienas un tās pašas.»
Ramona atzīst, ka Kristaps ārpus televīzijas ir tieši tāds pats kā ekrānā. «Cilvēki varbūt neredz to otru Kristapa daļu, kas ir mīļš, romantisks un ļoti foršs.
Citādi viņš ir sarkastisks, skarbs, bet ar fantastisku humora izjūtu.
Tā mums abiem ļoti saskan.» Tieši humors abu attiecībās esot viens no svarīgākajiem. Viņi viens otru nepārtraukti pavelk uz zoba, smejas un arī nopietnākajās situācijās spēj atrast ironiju.
Seši gadi līdz bildinājumam
Lai gan abi ikdienā konsultē citus par attiecībām, paši pie saderināšanās nonākuši tikai pēc sešiem kopā pavadītajiem gadiem. Kristaps gan uzsver – viņam tas šķitis loģisks attiecību turpinājums. «Sākumā mēs ejam uz randiņiem, jo gribam iepazīt otru cilvēku. Tad sākam dzīvot kopā, jo ar pāris randiņiem nedēļā vairs nepietiek. Un tad nāk nākamais solis – vēlme precēties. Posms no saderināšanās līdz kāzām ir par to, kā mēs redzam kopējo dzīvi – ko mums nozīmē ģimene un kā dalīsim pienākumus. Mums tā nav pasaka par salūtu un iluzoru dzīvosim ilgi un laimīgi, bet reālā dzīve ar vienošanām,» norāda Kristaps.
Ramona neslēpj – bildinājumu viņa gaidījusi. «Manā vecumā ir svarīgi būt nevis draudzenei vai mīļotajai sievietei, bet sievai. Es partneri gribu saukt par vīru.» Lai nebūtu pārpratumu, viņa pat laikus nosūtījusi Kristapam precīzu saderināšanās gredzena paraugu. «Man bija bail, ka viņš izdomās uzdāvināt kādu mistisku gredzenu ar melnu akmeni vai miroņgalvu, zinot, ka man patīk staigāt ādas jakā un kirzas zābakos,» smejas Ramona, demonstrējot zeltnesī gredzenu ar briljantiņu. «Es viņam uzreiz pateicu – gredzenu es nēsāšu, tāpēc gribu tādu, kas patīk ļoti.»
Bildinājums Burku studijā raidījuma filmēšanas laikā Ramonai tomēr bijis pārsteigums. «Šogad Valentīna dienā viņš uzdāvināja ceļojumu uz Parīzi, kas ieplānots rudenī. Tā ir viņa iemīļotā pilsēta. Pie sevis nodomāju – aha, esi izdomājis mani tur bildināt. Un kā jau kārtīga sieviete sāku audzēt savas gaidas. Sāku prātot: interesanti, kur tas notiks. Eifeļa tornis viņam riebjas, tātad tas būs kaut kur citur. Pēc tam jau sāku aizdomāties, kas būs, ja viņš mani tomēr nebildinās, tā taču būs gadsimta drāma,» atzīst Ramona. Ar bildinājumu TV kameru priekšā Kristaps ļoti veiksmīgi izvairījās no šīs drāmas.
Randiņu posms ilgst gadu
Pāris pirms sešiem gadiem iepazinās iepazīšanās lietotnē Tinder. Taču šis nebija stāsts par ātru iemīlēšanos vai kaislīgu romānu. «Gadu mēs tikai gājām uz randiņiem. Deviņus mēnešus pat nebučojāmies,» atceras Ramona. Kad ieraudzījusi Kristapa profila foto, uzreiz viņu atpazinusi – abi esot mācījušies vienā pamatskolā. «Atmiņā uzausa tas iedomīgais puišelis ādas jakā un ar šaurajām ačtelēm. Ja viņu neatpazītu, droši vien būtu svaipojusi pa kreisi. Taču man kļuva interesanti – kāds viņš ir tagad?»
Savukārt, Kristaps atzīst – sākumā Ramona viņam vizuāli nav patikusi, bet uzmanību piesaistījis kāds sīkums.
«Zem viņas bildes bija teksts: «Vai ir iespējama dziļa un kvalitatīva saruna?» Man likās – oho, mūsdienās vēl ir cilvēki, kas grib runāties.» Sākās sarakste, kas ilga vairāk nekā mēnesi. Turklāt Kristaps ilgi pat nezināja Ramonas īsto vārdu, jo viņa lietotnē bija norādījusi iesauku. «Viņš vairākas reizes neveikli mēģināja mani uzaicināt uz kafiju, bet es ignorēju,» teic Ramona. Pat tad, kad abi beidzot satikušies, Kristaps vēl joprojām neesot pajautājis, kā viņu sauc. «Es pat aizsūtīju dziesmu, kurā bija vārds Ramona, cerot, ka sapratīs mājienu. Nesaprata. Tā bija viņa pirmā lielā izgāšanās,» Ramona smaida.
Roze zobos un divas kafijas
Pirmo satikšanos abi atceras spilgti. Randiņš noticis pie Lielā Kristapa statujas Rīgā. «Piebraucu un redzu: stāv tipiņš ar rozi zobos un divām kafijām. Bija sajūta, ka caur manu ķermeni iziet elektrība,» atceras Ramona.
Pāra iepazīšanās notika kovida laikā, un tas vienam otru palīdzēja iepazīt pa īstam. Nebija restorānu, ballīšu vai izklaides – tikai garas pastaigas un sarunas. «Ārpasaule mums neeksistēja. Mūsu vecumā attiecības vairs nav tikai par taureņiem vēderā. Abi jau bijām diezgan daudz pieredzējuši. Tāpēc es savām meitām saku – neskatieties tikai, cik puisis ir smuks un foršs! Skatieties, kas viņā kaitina! Un tad saprotiet, vai ar to varēsiet dzīvot,» tā Ramona.
Kur tu liksies ar diviem bērniem?
Gan Ramonai, gan Kristapam aiz muguras ir laulību pieredze. Ramona pirmo reizi apprecējās 18 gadu vecumā. Piedzima divas meitas, tika uzbūvēta māja, izveidota karjera un šķita: dzīve nokārtojusies. «Līdz 25 gadiem biju realizējusi visu, ko vien var vēlēties. Bet tad sākās sava veida pusmūža krīze. Sev jautāju – kāpēc vispār esmu kopā ar šo cilvēku. Viņš bija stipri vecāks, ar citiem priekšstatiem par dzīvi. Ja man vajadzēja tusiņu, viņam bija jābrauc ar jahtu makšķerēt. Mums nebija īsti pa ceļam. Bija smaga šķiršanās,» stāsta Ramona. Tas ģimenē sacēlis īstu vētru. «Visi nostājās bijušā vīra pusē. Man teica – kur tu liksies ar diviem bērniem, kā meitas uzturēsi. Kam būsi vajadzīga?»
Tomēr Ramona palika pie sava. Viņa attīstīja pasākumu organizēšanas un dekorāciju biznesu, vēlāk uzsāka jaunas attiecības, kas ilga 13 gadus. Likās šeit viss beidzot būs ilgi un laimīgi, taču arī tās izjuka. «Toreiz sapratu: nevar būt, ka vienmēr vainīgs ir tikai otrs cilvēks. Es sāku meklēt atbildes.» Viņa sāka apmeklēt dažādus kursus un mācības. «Esmu izgājusi cauri visām iespējamām sieviešu skolām, kur māca elpot caur vagīnu un smaidīt vīrietim, lai viņš gribētu nākt mājās,» viņa smejas. «Tas viss nestrādāja. Tā ir mānīšana. Ja tas būtu strādājis, mēs būtu kopā». Arī Kristapam ir sava laulības pieredze. «Šajās attiecībās man dzimuši divi dēli,» saka viņš.
Vissvarīgākais ir sarunāšanās
Kopā abi nonākuši līdz zinātnē balstītas preventīvās attiecību izglītības programmai, ko tagad māca arī citiem pāriem. «Kopā meklējām, kas īsti ir attiecību pamats,» saka Kristaps. Ramona ir pārliecināta – lielākā daļa attiecību izjūk nevis mīlestības trūkuma, bet zināšanu trūkuma dēļ un nemācēšanas sarunāties. «Cilvēkiem ir milzīgas neizrunātas gaidas. Viņi cer, ka partneris visu uzminēs – kad vajag klusumu, kādus ziedus vēlas saņemt vai kad otrs ir noguris.» Arī savās attiecībās abi daudz runā. «Mēs, piemēram, dekonstruējam savus strīdus,» smejas Kristaps. «Trīs dienas varam analizēt konfliktu un meklēt, ar ko un kāpēc viss sākās, kāds tam bija dziļāks iemesls.» Ramona piebilst – viņiem patreiz konfliktu esot maz. Galvenais strīdu iemesls mājās ir Kristapa radītais bardaks.
«Kad man ir dusmas, viņam pasaku – tagad tikai klausies, jo tūlīt vemšu.
Noklausies un neko nesaki.» Pēc tam abi mierīgi izrunājas un meklē risinājumu.
Pirms trim gadiem Kristaps pārcēlās dzīvot pie Ramonas. Abi atzīst – pierīvēšanās periods bijis smags, taču viņi tam izgājuši cauri. «Daudzi mums saka – kopš esam sākuši draudzēties, mēs vairs neejam tusēt. Bet man ar Kristapu ir tik interesanti, ka sestdienas vakarā labprātāk izvēlos būt ar viņu. Mēs skatāmies filmas, pēc tam stundām ilgi tās pārrunājam, diskutējam,» stāsta Ramona.
Kāzas divvientulībā?
Par kāzām abi jau sākuši domāt, taču grandiozus svētkus neplāno. Ramona atzīst – pēc vairāk nekā 300 filmētām, organizētām, dekorētām kāzām viņu vairs grūti ar kaut ko pārsteigt. «Ja tagad piedāvātu 80 dienās apkārt pasaulei un pateiktu – mēs to filmēsim, es piekristu uzreiz. Tādas kāzas, apvienojumā ar medusmēnesi, man ļoti patiktu,» smejas Ramona. Viņa nevēlas tradicionālas kāzas radinieku dēļ. «Tās ir mūsu svinības. Negribu domāt, vai mūzika par skaļu kādam vai rasols negaršos un kāpēc nav mičošana. Es gribu svētkus mums.» Tāpēc ļoti iespējams, ka viņu lielajā dienā būs tikai divi cilvēki – viņi paši. Iespējams, tieši tas vislabāk raksturo Kristapa un Ramonas attiecības – bez lieka spožuma, bez ilūzijām un pasakām, bet ar apzinātu izvēli būt kopā. Katru dienu no jauna.
