Rīga +14°C 
Marija Bērziņa intervijā žurnālam Santa atminējās pagrieziena punktu savā karjerā – monoizrādi Mollija saka jā!. «Līdz tam klejoju ar šo mīļo aizvainojumu: man visu laiku tikai jādzied un jādejo, bet es taču varu ko citu arī! Tad kādā ballītē drosmei iedzēru glāzi vīna un ieraudzīju Pēteri Krilovu.
Man no Pētera vienmēr bijis ļoti bail. Nenormāli.
Jo viņš ir mācībspēks, jo nekad neesmu bijusi viņa skolniece, jo viņš strādā tikai ar saviem studentiem,» stāsta aktrise.
«Piegāju viņam klāt un teicu: «Man vajag konsultāciju.» – «Zvani!» atbildēja viņš. Nākamajās dienās piezvanīju, teicu, ka gribētu kaut ko uztaisīt. «Tev ir varianti, ko?» Šis tas bija, bet tad sāku domāt padziļināti. Pusgadu pingpongojām ar materiāliem, finālā palika divi. Viens bija mans piedāvājums, otrs – viņa. Izvēlējos materiālu, no kura man bija visvairāk bail, – Džoisa Ulisu,» atceras Marija.
«Notika necerētais – esmu nospēlējusi deviņdesmit izrādes. Monoizrādei mūsdienās tas ir ļoti daudz,» atzīst viņa. «Pirmizrādes banketā Pēteris Krilovs teica oficiālo runu: «Un tagad varu pateikt, ka savā pedagoga dzīvē esmu pieļāvis pāris kļūdu. Pirmoreiz, kad neuzņēmu aktieros Sandru Kļaviņu, un otrreiz, kad neuzņēmu aktieros Mariju Bērziņu. Ar šo izrādi es gribu publiski atzīt, ka toreiz kļūdījos.» Šie vārdi mani saraudināja. Viņš bija man noticējis. Tas man deva atļauju ticēt sev,» tā Marija.
