Latvijas Nacionālajā operā Rozes kavalieris līdz šim iestudēts tikai vienu reizi – 1930. gadā, tāpēc šis bija liels notikums. Operas pirmizrādi apmeklēja kultūras ministrs Nauris Puntulis, mākslas zinātniece Helēna Demakova un citi kultūras ļaudis.
Riharda Štrausa operā komiskas situācijas un valša vieglums savijas ar emocionālu smeldzīgumu, ļaujot publikai baudīt smalku, ironijas un melanholijas caurstrāvotu stāstu par mīlestību. Komisku noti šajā vakarā ienesa arī influenceris Rojs Rodžers, kurš šajā izrādē bija uz skatuves, bet pēcāk apmeklēja banketu visnotaļ neparastajā kostīmā.
«Mūsdienu cilvēkam pieņemt nāvi ir neiespējami, jo tas ir pretrunā ar dzīves apjūsmošanu un vēlmi būt. Arī Feldmaršala kundze uz brīdi nokļūst šajā psiholoģiskajā vājprātā, kad saprot, ka laiks ir neizbēgams. Mēs visi mirsim, bet tāpēc jau dzīve nekļūst bezjēdzīga. Novecošana ir skaista. Feldmaršala kundze ieiet sapnī: mīlestībā pret savu jaunību – pret Oktaviānu. Viņa šo mīlestību izdzīvo un pēc tam atlaiž. Dzīvē nav skaistuma bez traģisma. Pāri paliek stindzinoši sāpīgais skaistums, un tas ir tik vērtīgs, ka var dzīvot arī ar to,» iestudējumu raksturo tā režisors Viesturs Kairišs.
Galvenās lomas jauniestudējumā atveido Tatjana Trenogina vai Inna Kločko (Feldmaršala kundze), čehu mecosoprāns Štepānka Pučālkova vai Laura Grecka (Oktaviāns), izcilais austriešu bass Ginters Groisbeks vai Rihards Mačanovskis (barons Okss), Inga Šļubovska-Kancēviča vai Annija Kristiāna Ādamsone (Sofija). Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālās operas solisti, koris un orķestris. Par scenogrāfiju un kostīmiem atbildīgs bija mākslinieks Germans Ermičs, Elīna Gediņa – kustību režisore, bet Alekss Broks – gaismu dizaina autors.









































































































































































