Rīga +21°C 
Līga taisījusi pašnāvību un uzbrukusi vīram
«Manas dzīves zemākais dzīves punkts bija pašnāvības mēģinājums pagājušajā gadā, tas mani noveda komā,» stāsta 23 gadus vecā Līga no Rīgas. Viņa salietojās tabletes kopā ar alkoholu. «Aizgāju gulēt un pamodos reanimācijā. Mani atrada mamma, kas izsauca ātro palīdzību,» atminas Līga. Viņa nogādāta psihiatriskajā slimnīcā. «Iznākot no tās, sāku pastiprināti dzert un lietot narkotikas. Šogad aprīlī smagi nodzēru 30 dienas. Lēju sevī visu pēc kārtas – šņabi, vīnu, alu, viskiju,» viņa stāsta.
Alkoholisms radījis pamatīgas problēmas viņas laulībā.
«Reiz dzērumā gandrīz nogalināju savu vīru. Gribēju saņemt no viņa paskaidrojumus par kādu situāciju. Viņš tos nesniedza, un es metos viņam virsū ar nazi.
Nespēju tikt pāri šai situācijai. Sapratu, ka šis ir brīdis, kad jāiet no viņa prom,» atzīst Līga.
Jaunā sieviete ir probācijas dienesta uzraudzībā. «17 gados sataisīju sūdus – kāda meitene pamudināja uz noziegumu. Es tur īsti neko nedarīju, tikai bišķīt piekāvu cilvēku. Meitene nozaga telefonu un naudu. Beigās mums sanāca krimināllieta par laupīšanu grupā. Tā kā biju nepilngadīga, mani sodīja ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Citādi sēdētu aiz restēm,» atzīst Līga, kas šovā vēlas tikt vaļā no agresijas. «Kad pārdzeros, brūku virsū citiem, jo man šķiet, ka tieku aizvainota. Bieži esmu atjēgusies traumpunktā ar lauztiem pirkstiem, jo negatīvās emocijas izlieku ārā, no visa spēka sitot pa sienām,» atklāj Līga.
Viņas mērķis ir tikt ar sevi galā, pabeigt vidusskolu un turpināt mācības augstskolā. «Vēlos būt psiholoģe, jo ar savu dzīves pieredzi varu palīdzēt citiem, kas nonākuši tur, kur savulaik biju pati,» uzskata viņa.
Cieš no pamātes un nepieņem sevi kā sievieti
«Esmu piedzīvojusi audžumammas vardarbību,» teic 22 gadus vecā Marta no Rīgas. Kad Marta bija maza, tētis ar mammu izšķīrās. «Man morāli to bija grūti pārdzīvot, jo mūs ar māsu tiesas ceļā sadalīja – viņa palika pie mammas, es – pie tēta, kas uzsāka dzīvi ar citu sievieti,» atminas Marta. Attiecības ar tēta jauno sirdsāķīti nevedās. «Ar vārdiem viņa teica, ka mani pieņem, lai gan darbos tas tā galīgi neizskatījās.
Piedzīvoju gan apsaukāšanu, gan sišanu ar siksnu, plaukstām un pat kulakiem.
Un to darīja sieviete!» uzsver Marta. Viņa jautājusi, vai tēvam tiešām nav, ko teikt, ka meitai dara pāri. «Tēvs atbildēja, ka es pati esot vainīga,» nopūšas Marta.
Tēvs meitenei nav ļāvis komunicēt ar māti – atņēmis telefonu, bet, kad mamma zvanījusi, vienmēr teicis, ka meitas neesot mājās. «Mīlestību, ko gaidīju no vecākiem, beigās nesaņēmu ne no tēva, ne mammas.» Tas ir atspēlējies Martas dzīvē, kurā aktuāla ir vardarbība – gan pašai pret sevi, gan pret citiem. «Šobrīd mēģinu cīnīties ar savu agresiju. Pagaidām kaut cik spēju kontrolēt savu fizisko spēku – varu nodarīt pāri sev, bet vairs ne citiem,» teic Marta. Tam visam klāt nākot tas, ka viņa nespējot sevi pieņemt kā sievieti. «Sapratu to ļoti agri, un jau no 14 gadu vecuma sāku sevi vizuāli pārvērst par puisi. Pirms diviem gadiem pirmo reizi par to runāju, jo internetā daudzi domāja, ka esmu vīrietis. Man nav bijušas attiecības ar puišiem,» uzsver Marta, kuras sapnis ir kļūt par tetovētāju.
