Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
«Mana ienākšana Dailes teātrī bija ļoti satraucoša,» intervijā žurnālam Ievas Stāsti pirms pāris gadiem atklāja Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Viņa un kursabiedrene Ilona Balode jau ceturtā kursa beigās uzzinājušas, ka tika uzņemtas šajā teātrī.
«Man bija aukstas kājas arī no tā, ar kādiem leģendāriem aktieriem izrādēs spēlēšu… Es dikti kautrējos. Kafejnīcā nopirku tēju, bet to izdzert gāju uz ģērbtuvi. Man šķita – kā es sēdēšu kafejnīcā kopā ar citiem, es taču nevienu nepazīstu.
Vēlāk aktrise Ieva Pļavniece man sacīja, ka viņai licies – esmu iedomīga,
jo neesmu viņu teātrī sveicinājusi pirmā. Bet man šķita: neviens mani nezina, ko es sveicināšu… Kautrība vairākkārt dzīvē man par sliktu spēlējusi,» neslēpj Ilze.
No talantīgas meitenes līdz slavenai aktrisei!
«Teātrī man ļoti traucēja un smagu kompleksu radīja runas, ka šeit esmu nokļuvusi, pateicoties tam, ka esmu dzejnieces Māras Zālītes meita,» atceras Ilze. Studiju laikā tā vis nebijis. Nesen intervijā žurnālam Ievas Stāsti Ilzes pasniedzējs Pēteris Krilovs atzinās:«Man neinteresē, kas ir studenta vecāki, no kādas vides viņš nāk. Par savu audzēkņu privāto dzīvi ļoti bieži neko nezinu. Es uzņēmu savā kursā Ilzi Ķuzuli, un pēc kāda laika tā brīža Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, kas visu par visiem zina, pēkšņi vienā dienā man prasa: «Nu, kā tur iet Zālītes meitai?» Nesapratu: «Kāda Zālītes meita? Man nav nekādas Zālītes meitas!» – «Nu, kā? Ilze!» Tad tikai uzzināju, ko esmu uzņēmis. Man Ilze Ķuzule bija talantīga meitene, sekmīgi iestājusies, nopietni strādā.»
Tomēr slavenās mammas ēna jauno aktrisi nomākusi pirmajos gados teātrī. «Un tas diemžēl ietekmēja arī manas attiecības ar mammu. To esam izrunājušas, esmu lūgusi piedošanu,» atklāta ir Ilze. «Es vēlējos būt es pati. Un
tas lika pret mammu izturēties neiecietīgi: nenāc, netraucē, neko neiesaki. Mammai, protams, bija sāpīgi,» teic aktrise.
«Ko tikai par šo tēmu nedzirdēju teātrī! Acīs neviens neko neteica, bet bija labvēļi, kas man darīja zināmu visu, ko bija padzirdējuši. Un, kad no šīm runām biju jau tikusi vaļā, es apprecējos ar Artūru Skrastiņu un viss sākās no jauna!» smējās Ilze.
Savas varēšanas un aktrises spēka apzināšanās atnākusi ar laiku. «Šobrīd jaunā paaudze ir daudz pašapzinīgāka, un tas nav slikti, bet
kādreiz es pie sevis domāju: piedod, jaunais cilvēk, bet tavai pašapziņai nav vēl nekāda pamata!
Kad studējām, mēs nebijām piezemētāki savās profesionālajās ambīcijās, bet arī apzinājāmies, ka sava varēšana būs jāpierāda ar lielu darbu. Aktiera profesijā ar tevi rēķinās nevis viens vai divi cilvēki, bet liela komanda, tāpēc neder attieksme: esmu atnācis uz mēģinājumu, tāpēc esiet laimīgi par to vien, ka es te esmu. Konkurence ir liela, un to vajadzētu apzināties katram – ja neieguldīsi darbu, drīz vairs nebūsi vajadzīgs…» aizvien pārliecināta ir Ķuzule-Skrastiņa.
