Mežs ir arī jākopj!

Praktiskie padomi
Jānis Folkmanis
29. jūlijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Folkmanis
Pavasaros parasti tiek rīkotas koku stādīšanas akcijas, talkas, taču bieži vien tiek aizmirsts, ka viss darbs tikai sākas. Lasi, kā kopt mežu un kas tam nepieciešams.

Piesardzīgi ar meža skaistumkopšanu

Pirmais, kas būtu jāprecizē, – ko tad mēs īsti saprotam ar jēdzienu meža kopšana? Un otrs jautājums – kāds ir meža kopšanas mērķis un uzdevums? Reizēm saimnieks ar meža kopšanu saprot kritalu vai sauso koku izvākšanu no meža (faktiski – sanitārā cirte). Savukārt kāds cits par meža kopšanu uzskata pameža krūmu izzāģēšanu un izvākšanu no pieauguša meža. Parasti to visu cilvēks dara ar nolūku, lai mežs būtu smukāks un tīrāks. Taču te saimniekam jāuzmanās. Jo šīm šķietami nevainīgajām meža skaistumkopšanas darbībām mīnusu var būt vairāk nekā plusu. Ir, protams, jārūpējas par meža sanitāro stāvokli, izvācot no mežaudzēm bojātus vai slimus un nokaltušus kokus, taču – tas jādara ar apdomu un jēgu.

Atceries par fotosintēzi!

No mežsaimnieciskā viedokļa raugoties, meža kopšanas rezultātā ir jārada tādi apstākļi, kas kokiem mežā ļauj augt raženāk un straujāk. Kā to panākt? Lai to labāk izprastu, vispirms aicinu atsaukt atmiņā skolas laikus. Toreiz visa cita starpā tev noteikti tika mācīts par kādu unikālu dabā pastāvošu procesu – fotosintēzi, kas raksturīga visiem zaļajiem augiem, arī kokiem. Fotosintēzes laikā augi ražo un uzkrāj sev barības vielas.
Sintēzes procesam nepieciešami trīs elementi – saules gaisma, ūdens un atmosfērā esošā ogļskābā gāze (gāze, kura satur divus ķīmiskos elementus – oglekli un skābekli).
Koki ir kā ķīmijas rūpnīcas, kuras ar lapu un skuju palīdzību saņem atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un to pārstrādā. Ogleklis, kas atrodas ogļskābajā gāzē, tiek ieslodzīts koksnē (aptuveni puse no koksni veidojošām ķīmiskajām vielām ir tieši ogleklis), savukārt šīs īpašās ražošanas atkritums ir skābeklis, bez kura nebūtu iespējama dzīvība uz mūsu planētas.

Brīvību vainagam

Tātad – lai koks spētu ražot, tam pirmām kārtām nepieciešams uzņemt pēc iespējas vairāk saules gaismas un ogļskābās gāzes. Kā jau iepriekš noskaidrojām, to visu koks var uzņemt caur vainagā esošajām lapām vai skujām. Koka motors ir zaļais vainags. Jo labāk attīstīts tas būs, jo vairāk koksnes un skābekļa saražos un jo vairāk oglekļa piesaistīs. Augot cieši blakus, koki nespēj pienācīgi attīstīt savus vainagus un līdz ar to neveido koksnes krājumus, sāk izstīdzēt, nīkuļot un iet bojā. Jāatceras, ka koki savā starpā konkurē ne tikai ar vainagiem, bet arī ar acīm neredzamo daļu – saknēm, kas pazemē veido otru, apmēram tāda paša izmēra vainagu kā virszemē. Vienkāršoti izsakoties, mežsaimnieciskā atziņa par meža kopšanas nepieciešamību un svarīgāko uzdevumu ir: jānodrošina apstākļi, kas ļauj attīstīties koka vainagam.
Tas nozīmē, ka nesen iestādītā mežā jārūpējas, lai jaunos iestādītos kociņus nenomāc zemsedzes augi un krūmi, un pēc nepieciešamības laikus jāveic stādījuma atēnošana.
Savukārt ieejot lielākā jaunaudzē vai pieaugušā mežā, atliek pamest skatu uz augšu, uz koku vainagu klāju. Ja redzi, ka koku vainagi ar zaru galiem saskaras vai vainagi jau iesniedzas viens otrā – mežu vēlams retināt.

Atēno un veido mežaudzes sastāvu

Jaunaudžu kopšanas mērķis – izveidot meža augšanas apstākļu tipam atbilstošāko mežaudzi gan sugu sastāva, gan koku skaita ziņā un nodrošināt šiem kokiem pienācīgu augšanas telpu. Baltalkšņiem jaunaudze skaitās līdz 10 gadu vecumam, mīkstajiem lapu kokiem (bērzam, apsei) – līdz 20 gadiem, skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem (ozolam, osim, kļavai un tml.) – līdz 40 gadu veca mežaudze. Šī vecumu gradācija izriet no konkrēto koku sugu augšanas tempiem un gaitas. Jaunaudžu kopšanu var iedalīt divos posmos. Pirmais (līdz 2 m augstās jaunaudzēs) ir atēnošana, kuras uzdevums ir nodrošināt stādījuma izdzīvošanu un attīstību. Atēnošanu iespējams veikt gan ar motorinstrumentiem, gan rokas darbarīkiem vai vienkārši nomīdot zāli un laukstaugus ap kociņiem. Kopšanu par 2 m augstākās jaunaudzēs sauc par audzes sastāva kopšanu. Tās laikā tiek regulēts saglabājamo kociņu skaits un veidots vēlamais koku sugu sastāvs nākotnes mežaudzei. Šo kopšanu jeb retināšanu veic ar motorinstrumentiem. Dažkārt sastāva kopšanas laikā jau ir iespējams iegūt pirmo koksnes ražu – galvenokārt kā kurināmo materiālu.

Kopšana pieaugušā mežā

Varētu šķist, ka nav liela nozīme retināt kokus pieaugušā mežā – ko tu vairs vecu pāraudzināsi!
Bet, lai gan kopšanas rezultātā varbūt arī netiks sekmēts ievērojams koksnes pieaugums, tomēr kopšanas cirte uzlabos paliekošo koku kvalitāti un vērtību.
Turklāt kopšanas laikā no mežaudzes tiks izvākti augšanā atpalikušie, nomāktie, kalstošie vai nokaltušie koki, kas agrāk vai vēlāk nokaltīs pavisam, sabruks un pārtaps par kritalām. Citiem vārdiem sakot – mežaudzē tiks saglabāti veselīgākie un perspektīvākie koki ar labi veidotiem vainagiem, kas turpinās attīstīties. Savukārt nolemtie – nīkuļojošie un bojātie koki –, kamēr tiem vēl ir zināma materiāla vērtība, tiks izzāģēti un izmantoti īpašnieka vajadzībām. Tātad pārvērsti naudā vai zāģmateriālos. Aprakstīto kopšanu (retināšanu), kas tiek veikta pieaugušā mežā, sauc par krājas kopšanas cirti. Ar jēdzienu krāja parasti tiek saprasts viss konkrētajā mežaudzē saražotais koksnes tilpums, ieskaitot mizu un saimnieciski neizmantojamās koku daļas.

Nederēs šabloniska pieeja

Kā zinām, dabā valda princips, ka parasti uzvar stiprākais, kurš sevi pierādījis konkurences cīņā – cīņā par izdzīvošanu. To, kā šī cīņa notiek, labi var redzēt mežos, kuru kopšanā cilvēks nav pielicis roku, – sākumā tur ir liels skaits kociņu, tie tiecas pretim saulei, cits citu apsteidzot, un ar laiku izvirzās līderi. Nomāktie un atpalikušie koki ir nolemti nokalšanai un satrūdēšanai – tiem trūkst saules gaismas, barības vielu. Plānojot kopšanu, sanāk, ka cilvēks kokiem piepalīdz konkurences cīņā un ļauj gūt ātrākas uzvaras. Taču vienmēr jāpatur prātā, ka šī piepalīdzēšana nedrīkstētu būt šabloniska, pēc vienādām mērauklām. Proti, nedrīkst aizmirst par koku sugu individuālajām bioloģiskajām īpatnībām un to, kādu koku sugu tu mežaudzē vēlies audzēt kā galveno, mērķa sugu!

Piemēri!

  • Atceries par ēncietīgo egli. Šķiet, ka tai pat tīk būt apbižotai – jaunībā egle tīri omulīgi jūtas zem citu koku vainagu klāja, un brīdī, kad kāds tuvumā augošs koks ir zaudējis konkurences cīņā un ļāvis izveidoties vainagu klājā atvērumam, egle strauji raujas uz augšu un briest resnumā.
  • Pavisam pretēji ir ar gaismas prasīgo priedi, kura jaunībā ir ļoti jutīga pret noēnojumu un vislabāk spēj attīstīties tikai citu priežu sabiedrībā. Lapu koki, kas aug straujāk par priedi, rada nevēlamu konkurenci.
  • Turpretī ozols labprāt aug citu koku ieskauts, galvenais – lai brīva no noēnojuma vai blakus augošo koku zaru konkurences ir ozola galotnes daļa; kā saka – ozolam patīk dzīvot kažokā, bet bez cepures.
  • Jāatzīmē, ka normatīvi ne bez pamata pieļauj neretināt apšu un baltalkšņu jaunaudzes. Arvien biežāk mežsaimnieki izvēlas vispār neretināt apšu jaunaudzes, jo, tiklīdz audze ir izretināta, tajā ierodas alnis, un netraucēti apgrauž visām apsītēm mizu. Savukārt baltalkšņu kopšana vai nekopšana ir atstāta pašu meža īpašnieku ziņā tāpēc, ka koksnes masas iznākums koptā un nekoptā audzē sanāk diezgan līdzīgs. Atšķirība ir tā, ka nekoptā audzē izaugs daudz tievu koku, kuri noderēs vienīgi kurināmajam materiālam, biomasai. Savukārt retinātā audzē ir izredzes izaudzēt kokus ar lielākām dimensijām, no kuriem būs iegūstami zāģmateriāli.
Jaunaudzes kopšana ir ļoti atbildīgs posms nākotnes meža veidošanā. Tāpēc šos darbus ieteicams uzticēt cilvēkiem ar pieredzi. Kopšanas izmaksas var svārstīties robežās no 140 līdz 200 eiro par vienu platības hektāru – atkarībā no jaunaudzes vecuma, kociņu skaita, platības pieejamības un tml.

 Meža kopšana īpašniekam nozīmē maksimāli iespējamo ienākumu gūšanu visā meža attīstības un augšanas ciklā. Proti, koksni var iegūt ne tikai kaut kad nākotnē, bet jau tagad, veicot kopšanas cirtes un tādējādi pie viena arī uzlabojot nākotnes meža ekonomisko vērtību un kvalitāti.

Meža kopšanas uzdevums – radīt pēc iespējas labākus apstākļus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk kvalitatīvas koksnes. Vidējais koksnes apjoms, ko pašreiz iegūst saimnieciskajos mežos, ir aptuveni 250 kubikmetru no hektāra, bet, saimniekojot un kopjot mežu mērķtiecīgi, vienā hektārā var izaugt pat 2–3 reizes lielāks koksnes apjoms. Savukārt cilvēka neskartā un neapsaimniekotā mežā maksimālais saimnieciski pieejamais koksnes apjoms nebūs lielāks par 150–180 kubikmetriem vienā hektārā.

Izlasi normatīvus!

  • Par kārtību, kādā atjaunotu jaunaudzi atzīst par koptu, un par atjaunotas jaunaudzes kopšanas termiņiem – MK noteikumos Nr. 308 (02.05.2012.) Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi.
  • Par meža kopšanā saglabājamo mežaudzes šķērslaukumu/atstājamo koku skaitu – MK noteikumos Nr. 935 (18.12.2012.) Noteikumi par koku ciršanu mežā (1. un 2. pielikumā).

Interesanti!

  • Mežzinātnieku atziņas liecina, ka jaunu koku lapotnes daudz aktīvāk piedalās fotosintēzē.
  • Apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās noris nepārtraukti, jo nocirstos kokus aizstāj jauni. Nocirstā kokā, kaut arī tas pārvērsts par būvbaļķi vai gatavu zāģmateriālu, ogleklis joprojām atrodas ieslodzījumā.
  • Pastāv uzskats, ka kociņi jaunībā labāk atzarojas (un tādējādi veido kvalitatīvākus stumbrus), ja aug lielākā biezībā, un tāpēc jaunaudzi nevajag retināt. Tomēr gan pētnieku atziņas, gan personīgie novērojumi liek nosliekties par labu viedoklim, ka stumbru kvalitāti lielā mērā ietekmē koku raduraksti jeb iedzimtība.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+