Rīga +14°C 
Drošības josta ir pats efektīvākais un dzīvības glābjošākais drošības rīks automašīnā, šī josta fiziski notur cilvēku savā vietā gan sadursmes, gan pēkšņas bremzēšanas brīdī, neļaujot šoferim vai pasažierim brīvi lidot pa auto salonu, ar galvu izsist priekšējo stiklu vai tikt pašam tikt izmestam ārā. Piesprādzēšanās vairākkārtīgi samazina nāves un smagu traumu risku jebkurā sēdeklī. Pareizi lietota klēpja un pleca drošības josta priekšējā sēdeklī vieglajā automobilī samazina nāvējošas traumas risku par 45% un mērenas līdz kritiskas traumas risku par 50%. Savukārt vieglajos kravas auto un furgonos nāvējošas traumas risks samazinās par 60%.
Savukārt piesprādzēšanās aizmugurējos sēdekļos mazina nāvējošas traumas risku par 58% vieglajā automobilī, bet pikapos, furgonos un citās lielākās mašīnās – par 75%. Mums nav tik precīzu Eiropas datu, bet amerikāņu pētījumi norāda, ka 2024. gadā ASV 48% no visiem pasažieru transportlīdzekļu avārijās bojāgājušajiem nebija piesprādzējušies.
Autors ir skeptisks pret divu punktu drošības jostām – tikai pāri vēderam, un uzskata, ka drošībai daudzkārt labākas ir trīs punktu drošības jostas, kas iet pāri arī plecam.
Pati svarīgākā ziņa no šī raksta ir – piesprādzēt bērnus.
Bērna ķermeņa svars un proporcijas atšķiras no pieaugušā – bērniem galva ir nesamērīgi smaga attiecībā pret pārējo ķermeni, bet kaulu struktūra vēl nav pilnībā nostiprinājusies. Parasta – pieaugušajiem paredzēta drošības josta bērnam bez speciāla sēdeklīša vai paliktņa iet pāri vēderam un kaklam, kas sadursmes brīdī var radīt kakla skriemeļu un iekšējo orgānu traumas. Bērniem līdz pusotra metra garumam būtu jāsēž autosēdeklī vai jāizmanto paliktnis – tas nozīmē tik ilgi, kamēr standarta drošības josta viņam der pareizi – proti, šķērso pleca vidusdaļu un iet pa gurnu kauliem, nevis pāri kaklam vai vēderam.
Nezinu – kā arī iemācīt Latvijas autobraucējus lietot drošības jostas ne tikai automašīnu priekšējā sēdeklī, bet arī aizmugurējā. Vienkārši – avārijas brīdī aizmugurējā sēdeklī neiesprādzētais pasažieris milzīgā ātrumā lido uz priekšu. Fizikas likumi – automašīnai bremzējot, vairākas reizes palielinās lidojošā pasažiera svars. Nepiesprādzēts aizmugurējais pasažieris apdraud ne tikai sevi, bet arī priekšā sēdošos. Nepiesprādzēta pasažiera klātbūtne palielina arī citu esošo cilvēku traumu vai nāves risku par aptuveni 40%. Frontālā sadursmē nepiesprādzēts aizmugurējais pasažieris, kas sēž aiz piesprādzēta vadītāja, rada par 137% lielāku vadītāja nāves risku, salīdzinot ar gadījumiem, kad aizmugurējais pasažieris ir piesprādzējies.
Vadītāja un priekšējā pasažiera vietas mūsdienu automašīnās ir aprīkotas ar dažādām drošības sistēmām – par viņiem rūpējas drošības spilveni, jostas spriegotāji, deformācijas zonas. Tas Latvijas autobraucējiem, īpaši pasažieriem ir radījis maldīgu priekšstatu, ka aizmugurē josta ir mazāk svarīga. Piesprādzēšanās aizmugurē nav formalitāte ceļu policijas dēļ – tā ir pamatprasība, kas nosaka, vai avārijas gadījumā cilvēks izkāps no mašīnas saviem spēkiem vai gūs smagu invaliditāti.
Eiropas komisija kā galveno problēmu drošības jostu nelietošanai ir identificējusi nepiesprādzēšanos autobusos un mikroautobusos. Autobusā vai mikroautobusā cilvēks atrodas tālāk no priekšējās konstrukcijas, kas varētu viņu apturēt, nekā automašīnā. Ja viņš nav piesprādzēts, viņa kustības ātrums sadursmes laikā ir ļoti liela. Piemēram, ja mikroautobuss brauc ar 70 km/h, nepiesprādzēts pasažieris sadursmes laikā turpina pārvietoties uz priekšu ar aptuveni tādu pašu ātrumu, līdz to aptur sēdeklis, cita persona vai transportlīdzekļa konstrukcija. Eiropas Savienības centieni panākt visu tālbraucošu pasažieru piesprādzēšanos autobusā vai mikroautobusā ir definēts ar atziņu, ka nepiesprādzēts pasažieris frontālā sadursmē var tikt izsviests uz priekšu, un tas palielina gan paša, gan citu pasažieru traumu risku.
Eiropas Komisijas pētījums par autobusu drošību norāda, ka negadījumu analīzē īpaši smagas sekas novēro frontālās sadursmēs un autobusa apgāšanās gadījumos. Autobusam apgāžoties vairums nepiesprādzētu pasažieru vienkārši nokrīt uz citiem pasažieriem.
2024. gadā Eiropas Savienības valstīs kopā 60 autobusu pasažieri gājuši bojā. 2019. gadā šis skaits bija 109. Latvijā 2 autobusu/mikroautobusu pasažieri gāja bojā 2023. gadā, bet 1 – 2022. No Latvijas statistikas nevar droši aprēķināt, cik procentu traumu izraisa tieši nepiesprādzēšanās.
Vēl, ko var izlasīt Eiropas komisijas apstiprinātos pētījumos? Divu punktu drošības josta var novērst pasažiera izmešanu. Tomēr frontālā sadursmē divu punktu josta mēdz radīt situāciju, kad braucēja galva un ķermeņa augšdaļa atsitas pret priekšējā sēdekļa atzveltni. trīs punktu josta nodrošina ievērojami labāku aizsardzību frontālās sadursmēs, bet īpaši labu – autobusa apgāšanās gadījumā.
Vēl kāda piebilde attiecībā uz drošību. Smaga, nenostiprināta bagāža uz aizmugurējā sēdekļa var būt bīstama gan vadītājam, gan priekšējā pasažierim, īpaši frontālā sadursmē.
Salonā nedrīkstētu atrasties nekas tāds, kas avārijas brīdī var kļūt par nekontrolējamu lādiņu.
Ne katra bagāža, nenostiprināta soma kļūst par šādu nāvējošu lādiņu. Tomēr lielam koferim, instrumentu kastei, hantelēm, akumulatoram, smagam iepirkumu maisam ar pudelēm nevajadzētu atrasties uz aizmugurējā sēdekļa, īpaši jau, ja sēdeklis jau piekrauts citām mantām un smagais priekšmets atrodas relatīvi augstu. Savulaik, strādājot par ārstu uz ātrās palīdzības (tā tolaik sauca NMPD), biju izsaukumā uz frontālu avāriju. Žiguļa šoferis bija bezsamaņā, bet viņam no aizmugurējā sēdekļa pa galvu bija trāpījis arbūzs un sašķīdis. Ļoti iespaidīgs skats.
Nav grūti iedomāties 20 kg smagu arbūzu, kas automašīnai braucot ar 50 km/h, kustas ar tādu pašu ātrumu kā automašīna. Ja automašīna tiek strauji apturēta,
20 kg arbūza lidojums turpinās, un trāpījuma spēks ir ļoti liels.
Krava var deformēt arī priekšējos sēdekļus, īpaši frontālās sadursmēs.
Pētījumi neļauj apgalvot, ka bagāža aizmugurē vienmēr nogalina priekšā sēdošos. Un tomēr Eiropas komisija rekomendē kravu aizmugurē nostiprināt ar siksnām, tīkliem vai citiem piemērotiem līdzekļiem, jo nenostiprināti priekšmeti avārijās var radīt smagas sekas.
Gatavojot šo rakstu, aprunājos ar saviem kolēģiem, kas strādā neatliekamās palīdzības jeb uzņemšanas nodaļās lielās slimnīcās. Kolēģu atziņa bija – jo vairāk šoferis un pasažieris iedzēris, jo retāk – piesprādzējies. Vairums avāriju ar ļoti smagām sekām – smadzeņu kontūziju un aksonāliem bojājumiem (rezultāts ir tas, ko tautā sauc par dārzeni), esot ļaudīm ar lielāku alkohola saturu asinīs. Tā nav statistika, tā ir ārstu pieredze.
Nav jau statistikas arī par alkohola iegādi benzīntankos, bet Eiropas Komisija kā vienu no pasākumiem alkohola izraisītu avāriju mazināšanai ir minējusi alkohola pieejamības mazināšanu, tostarp alkohola tirdzniecības aizliegšanu degvielas uzpildes stacijās un kafejnīcās pie benzīntankiem. Alkohola pieejamība benzīntankos pēc Eiropas komisijas apstiprinātajiem materiāliem ir viens no faktoriem, kas palielina alkohola lietošanas un ar to saistītas braukšanas risku, taču nav pietiekamu pierādījumu, lai katru avāriju, kas notiek pēc alkohola iegādes benzīntankā, tieši saistītu ar pašu tirdzniecības vietu. Lietuvā pēc alkohola tirdzniecības benzīntankos ievērojami samazinājās tādu braucēju skaits, kas sēdušies pie stūres alkohola reibumā, kā arī tādu, kas aizmirsuši piesprādzēties un tādu, kas reibumā izraisījuši avāriju.
