Rīga +12°C 
Lai gan saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistiku bojāgājušo skaitam uz Latvijas ceļiem ir tendence samazināties, ik gadu dzīvību zaudē vismaz 110 cilvēki un negadījumu sekas aizvien bieži ir ļoti smagas.
Kā galvenos riskus satiksmes drošības eksperti izceļ pārmērīgu braukšanas ātrumu, alkohola lietošanu un drošības jostu nelietošanu. Ātrums ne tikai palielina sadursmes iespējamību, bet arī strauji pastiprina trieciena enerģiju, samazinot iespēju izvairīties no smagām traumām un transportlīdzekļa pilnīgas bojāejas.
«Šis gads īpaši izceļas ar lielu braukšanas ātrumu. Joprojām aktuāla ir arī alkohola lietošana un drošības sistēmu neizmantošana, savukārt situācija ar riskantiem apdzīšanas manevriem ir uzlabojusies. Šogad ir ļoti daudz negadījumu, kuros ātrums bijis būtiski pārsniegts – automašīnas tiek burtiski sarautas gabalos,» uzsver CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
KASKO pieteikumi ievērojami pieaug
Īpaša problēma Latvijā joprojām ir drošības jostu nelietošana. CSDD informācija liecina, ka 47 smagos ceļu satiksmes negadījumos konstatētas problēmas ar drošības jostu lietošanu, bet 20 cilvēki trieciena rezultātā tikuši izmesti no automašīnas. Drošības josta ir būtiska ne tikai vadītājam un priekšā sēdošajam pasažierim – nepiesprādzēts cilvēks aizmugurējā sēdeklī sadursmē apdraud arī citus salonā esošos.
Rezultātā smagu sadursmju sekas bieži var nozīmēt ne tikai pasažieru hospitalizāciju, bet arī ilgstošu ārstēšanos, darbnespēju vai invaliditāti un diemžēl arī nāves iestāšanos.
Arī daļa automašīnu pēc šādiem negadījumiem vairs nav atjaunojamas. Pēc BALTA datiem 2024. gadā sadursmēs ar citiem transportlīdzekļiem norakstīti 799 auto. Pērn šāds lēmums pieņemts par 764 automašīnām, savukārt šogad līdz septembra vidum par bojāgājušiem atzīti jau 550 transportlīdzekļi.
Vienlaikus būtiski audzis apdrošinātāja kopējais KASKO pieteikumu skaits par ceļu satiksmes negadījumiem. 2024. gada pirmajos astoņos mēnešos BALTA saņēma 5297 pieteikumus, 2025. gada attiecīgajā periodā – 6113 jeb par 15% vairāk, bet šogad – jau 7280 pieteikumu, kas ir vēl par 19% vairāk nekā pērn. Divu gadu laikā pieteikumu skaits tādējādi palielinājies par vairāk nekā trešdaļu.
Negadījumu karte ik gadu mainās
Smago avāriju vietas nav nemainīgas, tādēļ atbildīga rīcība nepieciešama uz ikviena ceļa, ne tikai sabiedrībā par bīstamiem uzskatītos posmos.
Vienā gadā traģisku negadījumu virkne var koncentrēties uz konkrētas šosejas, bet nākamajā – būt izkliedēta pa visu Latviju.
Kā stāsta O. Irbītis, skatoties kartē, katru gadu izceļas citas vietas. Piemēram, 2024. gadā daudz smagu negadījumu bija uz Liepājas šosejas, bet pērn – uz Ventspils šosejas un Rēzeknes apvedceļa. Šogad uz Rēzeknes apvedceļa ir mierīgi, savukārt smagie negadījumi ir ļoti izkliedēti.
«Tāpat kā citviet Eiropā arī pie mums bojāgājušo skaitam ir tendence samazināties. Tomēr mums neveicas tik labi kā kaimiņiem: Lietuvā ir daudz plašāk attīstīts elektroniskās kontroles un vidējā ātruma kameru tīkls, savukārt Igaunija stiprina policijas klātbūtni uz ceļiem. Tādēļ uzlabojums Latvijā nav tik straujš, taču rādītāji lēnām un pakāpeniski uzlabojas,» norāda O. Irbītis.
