Rīga +15°C 
Lai gan par plastmasas piesārņojumu un klimata pārmaiņām runājam arvien vairāk, vienreizlietojamie produkti joprojām ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Kāpēc? Vai mums trūkst zināšanu, motivācijas vai vienkārši ir pārāk grūti mainīt ieradumus?
Atbildes slēpjas ne tikai mūsu ikdienas paradumos, bet arī cilvēka psiholoģijā. Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas psihologi skaidro, ka mūsu izvēles daudz biežāk nosaka ieradumi, emocijas un apkārtējā vide, nevis zināšanas vien.
Savukārt Zero Waste Latvija biedre Rozālija Frīdmane atgādina, ka vienreizlietojamie produkti ietekmē vidi visā to dzīves ciklā – sākot ar izejvielu ieguvi un ražošanu, turpinot ar transportēšanu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu. Daudzi no šiem produktiem nemaz nav ekonomiski izdevīgi pārstrādei, bet daļa nonāk dabā un kļūst par ilgstošu piesārņojumu.
Zinām, bet turpinām
«Kāpēc cilvēki vienkārši nepārstāj lietot plastmasu?» Šis jautājums izskan bieži, taču atbilde nav tik vienkārša. Psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ilze Akmene skaidro, ka zināšanas vien reti maina cilvēka uzvedību. Vienreizlietojamie produkti piedāvā tūlītēju ieguvumu – tie ir ātri, ērti un neprasa papildu plānošanu. Cilvēka smadzenes savukārt dod priekšroku tam, kas atvieglo dzīvi šobrīd, nevis tam, kas nesīs ieguvumu pēc vairākiem gadiem.
Psihologi norāda, ka mūsu smadzenes ik dienu pieņem simtiem lēmumu, tāpēc cenšas taupīt enerģiju.
Ja pie veikala kases plastmasas maisiņš ir rokas stiepiena attālumā, bet auduma soma palikusi mājās, izvēle bieži notiek automātiski. Psiholoģijā šo skaidro ar tā sauktajiem domāšanas īsceļiem jeb heiristikām. Mēs balstāmies iepriekšējā pieredzē un neapzināti pieņemam, ka nākotnē viss būs līdzīgi kā līdz šim. Ja plastmasas maisiņa lietošana gadiem nav radījusi redzamas sekas paša dzīvē, rodas sajūta, ka nekas slikts taču nav noticis.
Šo parādību pastiprina arī psiholoģiskā distance. Klimata pārmaiņas šķiet tālas, abstraktas un grūti aptveramas, savukārt plastmasas maisiņš atrisina ļoti konkrētu problēmu šeit un tagad.
Eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Tatjana Goluba norāda, ka cilvēkiem bieži ir vieglāk nedomāt par satraucošām tēmām.
Psihe mūs pasargā no pārmērīgas trauksmes, tāpēc mēs mēdzam attālināt sevi no domām par klimata pārmaiņām, piesārņojumu vai nākotnes riskiem. Tas nav slinkums, bet dabisks psiholoģisks aizsargmehānisms. Tieši tāpēc atteikšanās no vienreizlietojamajiem produktiem bieži vien nav jautājums par gribasspēku vai vienaldzību pret vidi. Tā ir cīņa ar gadiem ilgi veidotiem ieradumiem.
Paradumus neveido raksturs, bet atkārtojums
Lai gan bieži sakām: «Es vienkārši tāds esmu,» psihologi uzsver, ka ikdienas paradumi neveidojas vienā dienā. Psiholoģe Ilze Akmene skaidro, ka katrs ieradums sastāv no trim posmiem – situācijas, rīcības un ieguvuma. Piemēram, cilvēks ienāk veikalā, pie kases paņem plastmasas maisiņu un iegūst tūlītēju ērtību. Atkārtojot šo ciklu desmitiem un simtiem reižu, smadzenes to automatizē. Ar laiku cilvēks vairs nepieņem apzinātu lēmumu – viņš vienkārši dara to, ko vienmēr darījis.
Tatjana Goluba piebilst, ka cilvēka uzvedību ļoti ietekmē arī vide. Ja ilgtspējīgākā izvēle ir sarežģītāka, prasa vairāk laika vai nav viegli pieejama, lielākā daļa cilvēku izvēlēsies ērtāko risinājumu.
«Jautājums nav tikai par to, vai cilvēks grib mainīties. Jautājums ir arī par to, vai vide viņam palīdz šo izvēli izdarīt,» uzsver psiholoģe.
Mēs darām to, ko dara citi
Lai arī mēdzam domāt par sevi kā neatkarīgiem lēmumu pieņēmējiem, cilvēki ir sociālas būtnes. Psihologi uzsver, ka mēs nepārtraukti vērojam apkārtējos un pielāgojam savu uzvedību tam, ko redzam.
Ja kolēģi ik dienu izmanto atkārtoti lietojamas krūzes, arī pašam tas šķiet pašsaprotami.
Ja visi pie kases paņem plastmasas maisiņu, šāda rīcība kļūst par normu. Tieši tāpēc daudz efektīvāks par saukļiem ir piemērs. «Cilvēkus biežāk ietekmē nevis tas, ko citi saka, bet tas, ko viņi dara,» uzsver Ilze Akmene.
Reklāma pārdod ne tikai produktu
Patēriņa paradumus būtiski ietekmē arī reklāma un sociālie mediji. Ilze Akmene skaidro, ka reklāma reti pārdod tikai pašu produktu. Tā pārdod sajūtu – ērtumu, panākumus, piederību vai brīvību. Arī sociālajos medijos redzam nepārtrauktu jaunu produktu plūsmu, kas rada iespaidu, ka pirkt vairāk ir normāli.
Mārketings labi pārzina cilvēka psiholoģiju – cilvēkus piesaista tas, kas ir ātrs, vienkāršs un izdevīgs.
Tomēr sociālie mediji var kalpot arī pretējam mērķim. Tie arvien biežāk popularizē mantu labošanu, lietotu preču iegādi, minimālismu un atkārtotu izmantošanu, pakāpeniski mainot arī sabiedrības priekšstatus par to, kas ir normāli.
Vai vainas sajūta palīdz?
Lai gan nereti cilvēki tiek mudināti justies vainīgi par plastmasas lietošanu, psihologi ir vienisprātis – pārāk liela vainas sajūta var panākt pretēju efektu.
Tatjana Goluba skaidro, ka neliela vainas sajūta var mudināt rīkoties atbildīgāk, taču pārmērīga vaina rada bezspēcību. Cilvēks sāk domāt, ka viņa rīcībai tāpat nav nozīmes. Arī Ilze Akmene uzsver – daudz efektīvāka par vainu ir pašefektivitātes sajūta, pārliecība, ka arī neliels solis var radīt pārmaiņas.
Zero Waste nesākas ar perfekciju
Daudzi domā, ka ilgtspējīgs dzīvesveids nozīmē pilnībā atteikties no plastmasas vai izmest visas nepareizās lietas. Taču Zero Waste Latvija biedre Rozālija Frīdmane uzsver, ka tā ir viena no biežākajām kļūdām, ko cilvēki mēdz pieļaut.
«Videi draudzīgākā lieta, ko vari izdarīt, ir izmantot to, kas tev jau ir,» iesaka Rozālija.
Ja mājās ir plastmasas ķemme vai zobu birste, tās nav jāizmet tikai tāpēc, lai iegādātos eko alternatīvu. Daudz ilgtspējīgāk ir lietu izmantot līdz tās kalpošanas beigām un tikai tad izvēlēties videi draudzīgāku aizstājēju.
Rozālija iesaka sākt ar pavisam vienkāršām lietām – atkārtoti lietojamu ūdens pudeli, auduma iepirkuma somu un maisiņiem augļiem un dārzeņiem. Viņa uzsver, ka videi draudzīgs dzīvesveids ne vienmēr ir dārgāks. Sākotnēji daži produkti var prasīt lielāku ieguldījumu, taču ilgtermiņā tie bieži palīdz samazināt tēriņus.
Pēc Rozālijas teiktā, pat daļēja atteikšanās no vienreizlietojamajiem produktiem var ievērojami samazināt mājsaimniecībā radīto atkritumu daudzumu.
Viens ieradums rada pārmaiņas
Gan psihologi, gan Zero Waste Latvija eksperte nonāk pie viena secinājuma – ilgtspējīgs dzīvesveids nesākas ar perfekciju.
Tas nesākas ar solījumu: «no rītdienas dzīvošu bez plastmasas». Tas sākas ar vienu atkārtotu izvēli. Varbūt tā ir auduma soma, kas vienmēr ir līdzi. Varbūt tā ir atkārtoti lietojama ūdens pudele uz darba galda. Varbūt tā ir sava kafijas krūze automašīnā.
Nelielas izvēles pašas par sevi pasauli neizmainīs.
Taču tieši no šādām izvēlēm veidojas paradumi. Un paradumi ir tie, kas ilgtermiņā maina gan cilvēku ikdienu, gan sabiedrību kopumā.
Trīs atziņas, ko vērts atcerēties
- Neizmet to, kas vēl kalpo
Rozālija Frīdmane atgādina – videi draudzīgākā lieta bieži vien ir izmantot to, kas tev jau ir, nevis steigties iegādāties eko alternatīvu.
- Sāc ar vienu ieradumu
Psihologi uzsver, ka nav nepieciešams mainīt visu dzīvesveidu vienā dienā. Daudz vieglāk ir sākt ar vienu atkārtotu darbību, piemēram, vienmēr nēsāt līdzi auduma somu vai ūdens pudeli.
- Padari pareizo izvēli par vieglāko
Glabā atkārtoti lietojamu krūzi darbā, ūdens pudeli somā vai automašīnā un iepirkumu maisiņu vietā, kur to neaizmirsīsi. Jo mazāk piepūles prasīs videi draudzīgā izvēle, jo ātrāk tā kļūs par ieradumu.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
