Rīga +12°C 
Atbildi sniedz Kārlis Kupčs, invazīvais radiologs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.
«Saprotu jūsu satraukumu… Aneirisma ir maisveidīgs artērijas sieniņas paplašinājums, kas var palielināties, kā arī plīst, radot asins izplūdumu galvas smadzenēs – hemorāģisku insultu. Visbiežāk aneirismas sastop pēc 60 gadu vecuma, bet, protams, tās mēdz būt arī jauniem cilvēkiem.
Jūsu meitai ir maza aneirisma, tādas parasti tikai novēro. Iespējams, ka tā pat nav aneirisma, bet normāls anatomisks paplašinājums.
Aneirismām līdz 5–6 mm diametrā plīšanas risks ir zems, tādēļ tās nevajag ārstēt.
Iespēja, ka aneirisma varētu būt arī pirmās pakāpes radiniekiem šādā gadījumā ir zema, tāpēc netiek rekomendēti izmeklējumi. Protams, sirdsmieram var veikt magnētisko rezonansi asinsvadiem, kas ir pilnīgi nekaitīga, jo nav jonizējošā starojuma un nav vajadzīga kontrastviela. Taču – ja aneirismu neatrod, tas nenozīmē, ka tā nevar parādīties vēlāk, savukārt veikt izmeklējumus regulāri nav racionāli. Man ir vairāki pacienti, kas aneirismu regulāri pārbauda, bet tā nemainās un nekas slikts nenotiek.
Uzmanības centrā
Ko darīt tagad? Galvenais ir rūpēties par asinsvadu veselību: kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, atteikties no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, kas bojā asinsvadus. Noteikti būtu jāārstē plīsušas aneirismas, jo tad gan ir ļoti liela varbūtība, ka plīsīs atkal.
Jāoperē arī aneirismas, kas ir lielākas par 5–6 mm diametrā, jo tad pieaug plīšanas risks, un tās, kurām ir tendence palielināties.
Aneirismas ārstējam caur asinsvadiem endovaskulāri, kas ir minimāli invazīva metode. Operācija notiek galvas smadzeņu artērijā vispārējā narkozē. Visbiežāk aneirismai piekļūstam caur cirkšņu artēriju ar speciāliem mikrokatetriem un ierīcēm. Vienkāršoti runājot, aneirismu noplombējam vai, kā mēs, ārsti, sakām, embolizējam, izslēdzot no asinsrites un tā nodrošinot, ka artērija nepaplašinās, neplīst un vairs nesagādā problēmas. Operāciju apmaksā valsts.
Arī par nespecifisku perēkli nevajag satraukties, tādu skaits pieaug līdz ar vecumu. Jo vecāks cilvēks, jo vairāk perēkļu atrod. To izcelsmei ir dažādi skaidrojumi, piemēram, tie var rasties pēc pārslimotas infekcijas. Parasti tie nav jākontrolē un speciāli jānovēro.
Par aneirismu jūsu meitai iesaku konsultēties ar neiroradiologu. Tie pieņem P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, klīnikā Diamed un Medicīnas centrā ARS. Konsultācijas cena – ap 80 eiro. Diemžēl valsts neiroradiologa konsultāciju neapmaksā.»
