Rīga +14°C 
Skaidro Dr. Ramona Valante
- Neiroloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
- Specializējas neirodeģeneratīvo slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- Stažējas Nīderlandē un Vācijā.
- Pacientus konsultē arī Medicīnas centrā ARS un neiroloģijas klīnikā Neiromed.
- Pasniedzēja Latvijas Universitātē.
- Par savām smadzenēm un atmiņu rūpējas, mainot hobijus: «Patīk izmēģināt ko jaunu, dažādus deju stilus, dažādas zīmēšanas tehnikas, patīk lasīt grāmatas.»
Kad kaut ko aizmirsti, pierasts ātrumā izmest – ai, tā jau vecuma demence… Bet, ja nopietni, es stipri šaubos, vai mēs tā īsti saprotam, ko šis vārds nozīmē. Gribētos precizēt: kā atšķirt parastu aizmāršību no demences kā slimības?
Pieminot demenci, cilvēki parasti satraucas par atmiņas traucējumiem… Bet – atmiņa ir tikai viena no sadaļām, kas veido domāšanas, prāta procesu, kognīciju, šo augstāko intelektuālo smadzeņu darbību. Tajā ietilpst arī uzvedība, plānošana, motivācija, koncentrēšanās spējas un valoda… Tātad demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un tik tiešām var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie kļūst smagāki un kombinējas ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu.
Otrs pieņēmums, ka demence skar tikai padzīvojušus ļaudis… Jā, globāli skatoties, protams, sabiedrība noveco. Mēs kļūstam par ilgdzīvotājiem, jo esam iemācījušies ar mūsdienu medicīnas palīdzību labāk ārstēt infekcijas slimības, sirds asinsvadu patoloģijas, un, dzīvei pagarinoties, aizvien vairāk parādās neirodeģeneratīvās slimības, kas skar domāšanu. Jo lielāks vecums, jo iespēja iegūt kādu neirodeģeneratīvu slimību arī kļūst lielāka. Bet – tas gan ir mīts, ka demence attīstās tikai pēc 65.
