Rīga +22°C 
Latvijā šo kustību pārstāv biedrība Repair Cafe Rīga, kas darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Tā joprojām ir redzamākā un arī vienīgā kopiena, kas regulāri – reizi mēnesī – pulcē interesentus uz izglītojošiem pasākumiem un darbnīcām, kurās ikviens aicināts salabot savas salūzušās lietas zinošu meistaru uzraudzībā. Rīgā ir izveidota arī otra šāda iniciatīva – Eco Baltia vide Lab! darbnīca un veikals, kas cilvēkus pulcē reizi divos mēnešos. Uz ilgtspēju vērsti pasākumi parādās arī atsevišķās pašvaldībās, taču pagaidām tie lielākoties nenorisinās pastāvīgi.
- Konsultē Dagnis Zviedris, Repair Cafe brīvprātīgais meistars un Eco Baltia vide remonta centra Lab! vadītājs
Mantu labošanas entuziasts, IT speciālists Dagnis Zviedris, kurš darbojas abās minētajās organizācijās, uzsver – viņam ir būtiski citiem ne tikai parādīt, kā dažādi priekšmeti atjaunojami, bet arī palīdzēt saprast, ko vispār vajadzētu pirkt, jo mūsdienās lietas labot kļūst arvien grūtāk. Tātad ko mēs katrs varam darīt, lai neveicinātu arvien pieaugošo patēriņu un atkritumu kalnus? Šoreiz uzsvaru liksim tieši uz elektroprecēm.
Aizņemties, nevis pirkt
Ieteikums numur viens ir apzināti izsvērt katra jauna priekšmeta iegādi. Piemēram, ja šobrīd dzīvoklī tev jāpieliek plaukti un tam vajadzīga urbjmašīna, ir vērts noskaidrot, vai to nav iespējams aizņemties no kāda laba kaimiņa, drauga vai noīrēt. «Ja lieta iegādāta īslaicīgai vajadzībai tā ilgstoši stāvēs plauktā neizmantota, un pāris gadu laikā instrumenta litija akumulators nosēdīsies un atkal būs jāpērk jauns,» Dagnis skaidro, kā veidojas lieku mantu uzkrāšanās mājsaimniecībās. Tikai tad, ja konkrēto priekšmetu nepieciešams lietot trīs un vairāk reizes gadā, vērts apsvērt tā iegādi.
Universāls padoms – pirkt vienkāršāko modeli, ko profesionāļi lieto darba ikdienā.
Ja tomēr tavā īpašumā ir kāda vairs nevajadzīga lieta – to var atdot vai pārdot un tikai pēdējā variantā izmest, izmantojot atkritumu apsaimniekotāju.
Vai lieta ir izjaucama?
Iegādājoties jaunu priekšmetu, ārkārtīgi svarīga ir modularitāte – vai produkts ir veidots no atsevišķām detaļām, kuras vajadzības gadījumā var viegli nomainīt vai salabot? Ideālajā variantā internetā ir jābūt atrodamai priekšmeta detaļu shēmai ar visu sastāvdaļu numuriem.
«Piemēram, man ir Makita DHP484 urbjmašīna. Interneta pārlūkā es varu precīzi noskaidrot visu rezerves daļu numurus un nepieciešamo pasūtīt kādā no servisiem vai noliktavām. Līdzīgs princips attiecas arī uz datoriem. Ilgtspējīgāka ir tā ierīce, kurai iespējams nomainīt vai papildināt operatīvo atmiņu un datu disku,» stāsta speciālists.
Vēl pirms datora iegādes gan svarīgi saprast, kāds būs tā pielietojums: vēlies to mācībām, darbam, seriālu vērošanai? Lielākoties ikdienas vajadzībām nav nepieciešams jaunākās paaudzes dators. Daudziem lietotājiem pietiekams būs pat desmit gadu vecs biznesa klases modelis. HP EliteBook, Dell Latitude un Lenovo ThinkPad ir veidoti tā, lai uzņēmumu IT departamenti tos varētu uzturēt un remontēt daudzus gadus. Šādām iekārtām parasti ir viegli nomaināma operatīvā atmiņa, datu disks un citas būtiskas detaļas, turklāt tām plaši pieejams arī otrreizējais tirgus. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc, piemēram, skolēnam būtu jāpērk jauns dators, ja kvalitatīvs, bet lietots biznesa klases modelis var kalpot vēl vairākus gadus un nereti būs lētāks nekā budžeta klases alternatīva.
Izvēloties elektropreci, svarīgi arī nepaļauties vien uz pārdevēja ieteikumiem, kas reti būs neitrāli vai pielāgoti konkrētā pircēja vajadzībām. Pieejamā informācija ir jāsalīdzina, un šai procesā var izmantot arī mākslīgā intelekta rīkus. Piemēram, pajautāt: man nepieciešams dators mācībām, darbam vai foto apstrādei, un es vēlos, lai tas būtu pēc iespējas vieglāk remontējams un nākotnē modernizējams. Jo precīzāk vajadzības būs aprakstītas, jo lietderīgāku ieteikumu būs iespējams saņemt. Tomēr arī šajā gadījumā bez paša veiktas izpētes neiztikt – jāņem vērā, ka ieteikumus var ietekmēt reklāmdevēju algoritmi.
Paša atbildība
Raugoties pēc kāda lielāka pirkuma, informācijas ievākšana un apkopošana prasīs nevis minūtes, bet stundas. Tas nozīmē skeptiski raudzīties arī uz tā saucamajiem izdevīgajiem piedāvājumiem. «Daudziem gribas ticēt, ka atlaides ir sinonīms izdevīgam darījumam, taču nereti tā nepavisam nav. Viens piemērs. Cilvēks nopērk viedo televizoru, bet tikai mājās atklāj, ka tajā nav iespējams izmantot Go3 lietotni. Izrādās, ka konkrētais televizora modelis vairākus gadus ir atradies noliktavā, tā operētājsistēma vairs netiek atjaunināta un ražotājs vairs nenodrošina nepieciešamo atbalstu.
Rezultātā pircējs ir iegādājies nevis pilnvērtīgu viedierīci, bet dārgu monitoru,»
situāciju ieskicē Dagnis, norādot, ka nevajadzētu ticēt ne tikai atlaidēm, bet arī solītajām preces garantijām. Var izrādīties, ka servisos, kur nopērkamas konkrētās elektroierīces detaļas, pircējam tās netiek tirgotas. «Šodien bieži nākas secināt, ka cilvēkam tiek pārdota nevis lieta, bet serviss,» uzsver Dagnis. Tieši tāpēc pirms preces iegādes ir svarīgi pārliecināties par tās detaļu pieejamību, kā arī par to, vai lietu vispār iespējams izjaukt. Ja neredzi skrūves, jārēķinās, ka ražošanas procesā izmantota ultraskaņas metināšana vai līme un produktu atvērt tā, lai neatstātu vizuālas pēdas, būs teju neiespējami.
«Diemžēl arvien biežāk redzu arī to, ka elektroprecēs izmanto kopā sakausētus detaļu moduļus/blokus, kas rezultējas tajā, ka rezerves daļas mainīt vairs nav finansiāli izdevīgi. Šādi ražotāji apiet regulas: formāli likums ir ievērots – rezerves daļas tiek piedāvātas, taču pircējam tās nav izdevīgi iegādāties,» globālās tendences atklāj Dagnis.
Apšaubi arī neapšaubāmo
«Ir vērts apšaubīt visu, ko mums mēģina pasniegt kā neapšaubāmi labu, tostarp – energoefektivitātes rādītājus,» iesaka Dagnis. «Ir jāskatās plašāk – cik daudz enerģijas nepieciešams konkrēta uzdevuma veikšanai, piemēram, vienas veļas mazgāšanas cikla laikā, un kādā veidā šis rezultāts tiek panākts. Piemēram, veļasmašīnu var uzbūvēt kā labi izolētu sistēmu, gandrīz kā termosu, lai samazinātu enerģijas patēriņu, bet vienlaikus to padarīt sarežģītāku izjaukšanai un remontam. Iegūstot vienu priekšrocību, mēs dažkārt upurējam citu, tāpēc svarīgi vērtēt produktu kopumā,» aicina Dagnis. Jāatceras, ka neizjaucama lieta nav labojama.
Sava komūna
Pateicoties Repair Cafe kustībai, Nīderlandē izveidotas 748 lietu labotavas, Vācijā – vairāki simti. Arī Rīgas kopienā radīti visi nepieciešamie apstākļi, lai cilvēki varētu ne tikai darboties praktiski, bet arī uzzināt ko jaunu par remontēšanu, ilgtspējīgu patēriņu un aprites ekonomiku. «Mēs aicinām ikvienu nākt uz mūsu rīkotajiem pasākumiem: sniegsim padomu un instrumentus, un mūsu vadībā katrs pats varēs atjaunot visdažādākos priekšmetus. Pareizi vadīti, cilvēki iemācās jaunas prasmes un gūst gandarījumu.»
Ir vērts apšaubīt visu, ko mums mēģina pasniegt kā labu.
Labi zināt!
Pirms iegādājies mobilo telefonu, datoru vai planšeti, izpēti, vai šīs lietas kalpos ilgi. Uzņēmums iFixit uztur publiski pieejamu datubāzi, kurā ierīces tiek vērtētas skalā no 0 līdz 10 pēc tā, cik viegli tās ir salabot. Vairāk: ifixit.com/repairability.
Katra mēneša pirmajā svētdienā jebkurš aicināts piedalīties Repair Cafe Rīga darbnīcās kultūras kvartālā Lastādija Vilhelma Purvīša ielā 15. Profesionāļu vadībā te iespējams salabot bojātās elektroiekārtas, velosipēdus un apģērbus. Vairāk: repaircafe.lv.
Aprites ekonomikas un resursu centrā Sadarbnīca bez maksas iedzīvotāji meistara uzraudzībā var labot un radīt mēbeles. Sadarbnīcas telpas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, un ir pieejamas ceturtdienās un sestdienās, iepriekš piesakoties pa e-pastu [email protected].
Eco Baltia vide piederošajā Lab! veikalā Rīgā, Latgales ielā 240, vari iegādāties datorus, monitorus, telefonus, kafijas automātus, skaņas sistēmas un sadzīves tehniku par 30–70 % lētāk nekā jaunas ierīces. Vairāk: ecobaltiavide.lv
