Rīga +17°C 
«Ar smagu sirdi un pēc ilgām, mokošām pārdomām esmu pieņēmusi lēmumu šķirties no savām kazām un āžiem. No visiem. Kazas ir atņēmušas manu laiku ģimenei…» sociālajos tīklos paziņoja Vendija. Tiesa, viņa pati atzīst – neviens viņai šo laiku nav atņēmis ar varu. «Es pati labprātīgi to laiku viņām atdevu. Mazliet. Un tad vairāk. Un vēl vairāk. Un tā pilnus četrus gadus,» savu lēmumu skaidroja Karalkina.
«Attapos, ka kazas ir okupējušas manu dzīvi. Bet manā dzīvē ir ģimene, trenažieru zāle, ĒD! uztura koncepts, grāmatu rakstīšana un siers. Un es beidzot esmu godīgi sev atzinusi, ka tas viss man ir svarīgs. Ļoti,» norādīja Vendija.
Taču līdz šim dzīves ritmam bijusi arī sava cena.«Un tad nāca pats nepatīkamākais secinājums — es izdegšu. Par daudz. Tiešām par daudz vienam cilvēkam.
Tāpēc, ļoti rūpīgi izsverot, no kā es varu atteikties, izvēle palika viena — no kazām.»
Vendija uzsver, ka lēmums nav pieņemts vienā vakarā un arī ganāmpulks nepazudīs vienā dienā. «Tas nav lēmums, kas pieņemts vienā vakarā. Un arī pašas kazas nekur rīt nepazudīs. Es tās nedāvināšu un nepārdošu par bezcenu gaļas uzpircējiem. Tāpēc ganāmpulku samazināšu pamazām un ar lielu atbildību,» sola Silmaču saimniece.
No kazas piena Karalikini gatavoja sieru, kuru vietējie bija ļoti iecienījuši un Gulbenes tirdziņā allaž gaidīja viņu produkciju. Venedija mierina, ka Silmaču siers nekur nepazudīs. «Turpmāk mūsu sieru ražošanai izmantosim bioloģiskā saimniecībā iegādātu kazas pienu, kuru pārstrādāsim gardajos sieros,» norāda viņa.
«Šis man nav viegls lēmums. Bet dažreiz, lai saglabātu svarīgāko, ir jāprot no kaut kā atteikties. Un, jā… pēc visiem šiem gadiem laikam beidzot jāatzīst: kazas ir foršas. Bet man tomēr ir arī dzīve.»
