Rīga +18°C 
Viens no redzamākajiem koplietošanas piemēriem ir lietu bibliotēkas – vietas, kur bez maksas vai par simbolisku samaksu uz noteiktu laiku var aizņemties dažādas ikdienā reti nepieciešamas mantas. Lai gan daudzviet Eiropā lietu aizņemšanās un koplietošana kļūst par arvien ierastāku alternatīvu jaunu lietu iegādei, kā norāda vides aizsardzības organizācijas «Zaļā brīvība» pārstāve Agita Pusvilka, Latvijā cilvēku izvēli lietas salabot, izmantot atkārtoti, nodot citiem vai aizņemties ietekmē vairāki praktiski, ekonomiski un sociāli faktori. Vispirms minētās iespējas dažādos Latvijas reģionos nav vienlīdz viegli pieejamas un ērti sasniedzamas. Arī lietu bibliotēkās pieejamo priekšmetu klāsts un skaits var būt ierobežots, tāpēc reizēm vajadzīgā lieta ir jārezervē un jāgaida, līdz tā atkal kļūst pieejama.
Būtisks faktors ir arī pakalpojuma ērtums un informācijas pieejamība. Lai cilvēks izvēlētos lietu aizņemties, nevis iegādāties, viņam ir viegli jāspēj noskaidrot, kur nepieciešamais priekšmets ir pieejams, kā to rezervēt un saņemt, uz cik ilgu laiku to var aizņemties un kādi ir lietošanas un atdošanas noteikumi. Ja šīs informācijas atrašana vai pats aizņemšanās process ir sarežģīts un laikietilpīgs, cilvēks, visticamāk, izvēlēsies ierastāko un vienkāršāko risinājumu – pirkt.
Taču pastāv arī emocionālie šķēršļi. «Vispirms tas ir statusa jautājums. Daļai sabiedrības aizņemšanās vai mainīšanās ar lietām var asociēties ar mazturību vai nepieciešamību taupīt. Liela nozīme ir arī sociālajām uzvedības normām – cilvēki neapzināti vēlas piederēt noteiktai sabiedrības grupai, tāpēc nereti savu rīcību pielāgo tajā pieņemtajiem uzskatiem un paradumiem. Ja sabiedrībā valda priekšstats, ka lietu aizņemšanās liecina par nabadzību, tas daudzus attur no šādas izvēles,» situāciju iezīmē Agita. Daļu cilvēku no iepriekš lietotu vai koplietotu priekšmetu izmantošanas attur arī bažas par tīrību un higiēnu. Piemēram, aizņemoties virtuves ierīci, var rasties šaubas par to, vai iepriekšējais lietotājs to būs pienācīgi izmazgājis. Te gan jāteic, ka
lietu bibliotēkās strādājošie, saņemot atnesto preci, pārbauda, vai tā atdota labā higiēniskā un tehniskā stāvoklī.
Tāpat patiess nav stereotips, ka maiņu punktos ir vien vecas un nekvalitatīvas lietas. Bieži vien tajos tiek nodoti mazlietoti vai pat pavisam jauni priekšmeti, kas iepriekšējiem īpašniekiem nav nepieciešami. Organizētos mantu apmaiņas punktos parasti ir noteikta lietu pieņemšanas kārtība, lai apritē nonāktu lietošanai derīgas mantas, taču konkrētie nosacījumi un pārbaudes kārtība dažādās vietās var atšķirties.
Mantu apmaiņa
Lietu bibliotēkas ir vietas, kur uz noteiktu laiku var aizņemties nepieciešamos priekšmetus un pēc tam tos atdot atpakaļ, bet mantu apmaiņas skapji darbojas pēc cita principa. Tajos ikviens var atstāt nevajadzīgas bet vēl labā stāvoklī esošas lietas, savukārt citi – tās paņemt, izmantot un paturēt vai pēc saviem ieskatiem nodot tālāk. Arī šī pieeja sniedz iespēju lietām atrast jaunus saimniekus, nevis nonākt atkritumos.
Viens no šādiem piemēriem ir ZAAO EKO atkritumu šķirošanas laukums Cēsīs, kur pirms vairākiem gadiem tika izveidots mantu apmaiņas skapis. Tā ideja radās, darbiniekiem pamanot, ka atkritumos izmestas daudzas vēl labā stāvoklī esošas lietas, kuras varētu kalpot arī turpmāk. Sākotnēji skapī nonāca šķirošanas laukumā atrastās kvalitatīvās mantas, bet vēlāk dažādus priekšmetus tajā atstāja arī apkārtnes iedzīvotāji. Redzot, cik daudzu lietu izdodas novirzīt atkārtotai apritei, ZAAO tuvāko divu gadu laikā plāno izveidot vēl 18 mantu apmaiņas skapjus.
Līdzīga iniciatīva darbojas arī Liepājas RAS atkritumu poligonā Ķīvītes, kur izveidots mantu apmaiņas centrs Krāmu kambars.
Ieguvums dabai un pašiem
Kāpēc iesaistīties šādās iniciatīvās? «Pirmkārt, tas ļauj ietaupīt – kāpēc pirkt lietu, kas nepieciešama tikai reizēm? Otrkārt, mājās neuzkrājas mantas, kas aizņem vietu un krāj putekļus. Treškārt, ieguvēja ir vide – ja koplietošana vai atkārtota izmantošana aizstāj jaunas lietas iegādi, samazinās nepieciešamība ražot arvien jaunas preces un līdz ar to arī ar to ražošanu un piegādi saistītais resursu patēriņš un ietekme uz vidi,» skaidro Agita.
Individuālā līmenī lietu bibliotēkas palīdz arī novērtēt kādas lietas iegādes nepieciešamību un izdarīt apzinātus pirkumus. Gētes institūta paspārnē esošajā lietu bibliotēkā, piemēram, ir saldējuma pagatavošanas aparāts. Vari to aizņemties un izmēģināt, lai saprastu, vai konkrēto lietu patiešām izmantosi pietiekami bieži. Ja secini, ka saldējumu gatavo regulāri, ierīces iegāde būs pamatots lēmums. Savukārt, ja tā noderējusi tikai vienai vai divām reizēm, nav jātērē nauda un vieta lietai, kas lielāko daļu laika stāvētu neizmantota.
Lietu bibliotēkas un maiņas punktu iniciatīvas Latvijā
Koplietošana un mantu apmaiņa ir dažādas aprites prakses: lietu bibliotēkā priekšmets paliek koplietošanas fondā, bet apmaiņas vietā tas maina īpašnieku. Lūk, nozīmīgākās abu prakšu iniciatīvas Latvijā.
Latvijā pirmo lietu bibliotēku izveidoja Gētes institūts Rīgā, sekojot piemēriem daudzās citās valstīs. Šeit pieejama patiešām kvalitatīvu lietu bibliotēka. Vairāk: goethe.de/ins/lv/lv
Zero Waste Latvija uztur vietni lietovelreiz.lv. Sadaļā Lietu katalogs atradīsi dažnedažādus priekšmetus, ko vari aizņemties, savukārt pievienotajā kartē ieraudzīsi informāciju gan par lietu bibliotēkām Latvijā, gan par darbnīcām, kurās salabot sev piederošās mantas un pagarināt to kalpošanas laiku.
Nesen Lietu bibliotēka atvērta arī Carnikavas Koprades mājā Jūras ielā 4. Ar laiku bibliotēku papildinās arī mantu maiņas punkts.
Lietu bibliotēka izveidota arī Līvānos jauniešu iniciatīvu centrā Kvartāls. Tās krājumos atrodami mūzikas instrumenti, galda spēles, virtuves piederumi, šujmašīnas un daudz citu lietu, kas noder hobijiem, dažādu prasmju attīstībai un lietderīgai laika pavadīšanai.
Daudzveidīgs priekšmetu klāsts, tostarp instrumenti mājas remontam un galdniecībai, ceļošanas aksesuāri, svētku inventārs, galda spēles un citi noderīgi priekšmeti pieejami šogad atklātajā Sarkandaugavas Lietu bibliotēkā. Atrodas kopienas centrā eS14 Rīgā, Sīmaņa ielā 14.
Lietu maiņas punktu piedāvā Brīvbode, kas atrodas Viskaļu ielā 36A un Vilhelma Purvīša ielā 13. Te var nest labas, kvalitatīvas lietas, kas pašiem vairs nav nepieciešamas, kā arī paņemt sev vajadzīgo no citu atnestā bez maksas. Var atdot apģērbu, apavus, grāmatas, traukus, rotaļlietas, nelielu sadzīves tehniku. Brīvbode organizē arī pasākumus, kur cilvēki mainās ar sēklām un stādiem. Vairāk: brīvbode.lv
Krāmu kambars jeb mantu apmaiņas centrs darbojas Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā centrā Liepājas RAS atkritumu poligonā Ķīvītes. Šeit dažnedažādām lietām tiek dota otra iespēja – nonākt pie cilvēkiem, kuriem tās var būt noderīgas.
Bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku iespējams CleanR būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā Nomales Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Vairāk: cleanr.lv
