Rīga +26°C 
Kiberdrošības eksperts, krāpnieku atmaskotājs un satura veidotājs Elviss Strazdiņš atzīst, ka statistika par to, kas visbiežāk cieš no krāpnieku nagiem, mēdz būt dažāda, bet viens no apkopojumiem rāda, ka visbiežāk apkrāpj cilvēkus vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, bet no visiem apkrāptajiem vecumā 65+ ir tikai 15%. Faktiski tā ir vismazākā grupa, un to lielākoties var izskaidrot ar ierobežotu tehnoloģiju lietošanu.
«Seniori parasti nepaļaujas uz riskantām lietām, šajā ziņā viņus ir grūtāk apkrāpt, un tam ir vienkāršs izskaidrojums – daudzi tomēr ar tehnoloģijām nav tik ļoti pazīstami. Jo pārsvarā jau apkrāpj tos, kuri ir pieslēgti internetam. Ja piezvana senioram, kam ir podziņu telefons, un prasa, lai viņš ieiet internetbankā, seniors to nevar izdarīt,» stāsta Elviss.
Kā nenonākt krāpnieku listē?
Pieredze rāda, ka ir cilvēki, kam krāpnieki zvana regulāri, un tādi, kas šādus zvanus tikpat kā nesaņem. Kā cilvēki nonāk krāpnieku sarakstos?
«Krāpnieki bieži mēdz zvanīt uz nejauši ģenerētiem telefona numuriem. Ja cilvēks paceļ, tas krāpniekam jau ir bonusa punkts, ka var zvanīt. Ja cilvēks vēl arī sarunājas, viņš savāc vēl bonusa punktus un, ticamākais, krāpnieki zvanīs vēl. Tā dēvtie ir tie, kuri iekļūst šajās datu bāzēs, tie tur arī ir. Bet informācijas apjoms, ko krāpnieki var iegūt par katru cilvēku, piemēram, uzlaužot WhatsApp kontu, ir milzīgs. Pats biju iekļuvis tādā datu bāzē, un tad, ierakstot cilvēka tālruņa numuru vai vārdu, uzvārdu, varēja iegūt arī viņa draugu telefonu numurus, nodarbošanos, aviobiļetes.
Tāpat jāņem vērā, ka numuri, no kuriem krāpnieki zvana un kas uzrādās, nav īsti – to sauc par zvanītāja ID, un jebkurš krāpnieks var ielikt gandrīz jebkādu numuru, pat ierakstīt meitas, dēla, mammas, tēta numuru.
Tāpēc vienīgais, ko parasti iesaku, – mēģināt tikt vaļā no šiem zvanītājiem.
Ja saruna jau sākta, pateikt, ka saruna tiek ierakstīta un ieraksts tiks nodots policijai, – tad viņi mēdz likties mierā. Otrs – var pateikt, ka esat gejs vai lezbiete, jo krāpniekiem nez kāpēc ļoti nepatīk homoseksuāli cilvēki. Trešais un radikālākais – nomainīt telefona numuru. Bet problēma ir tā, ka telefona numuri, ko piešķir, jau vairs nav jauni un kādreiz kādam jau ir piederējuši. Man ir zināms, ka cilvēks nomaina numuru un viņam tieši sāk zvanīt krāpnieki. Tad nekas neatliek, kā atkal mainīt numuru,» tā eksperts.
Saldā mīla un lielā nauda
Ir četri lieli krāpniecības bloki, uz ko cilvēks var uzķerties.
Pirmais priekšapmaksa un romantiskā krāpšana
Uz to parasti uzķeras gados jaunāki vīrieši un gados vecākas sievietes. Tipiska situācija – sievietei sociālajos tīklos (senioriem biežāk tas ir Facebook) uzraksta vīrietis, kas sevi uzdod par ANO miera uzturētāju, kurš dienē Sīrijā un kuram vajag ieskaitīt naudu biļetei, lai viņš varētu aizbēgt un dzīvot kopā ar šo sievieti ilgi un laimīgi. Taču parasti šis miera uzturētājs nāk no Nigērijas un pat negrasās veidot attiecības – viņam vajag tikai naudu, un šādā veidā aizplūst ļoti lielas naudas summas.
Izplatīts krāpšanas veids ir arī e-pasts ar vēstījumu, ka cilvēks no kāda ārkārtīgi dāsna miljardiera ir saņēmis mantojumu, bet, lai to dabūtu, vajag samaksāt komisijas maksu.
Uz to arī uzķeras daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, jo cer, ka tūlīt saņems mantojumu un varēs dzīvot zaļi. Un tad, kad viņam skaidro, ka tā nebūs, viņš apvainojas: jūs neko nesaprotat!
Otrais – investīciju krāpšana
Šādā veidā gados vecākus cilvēkus tās pašas ierobežotās tehnoloģiju pratības dēļ apkrāpj reti.
«Man gan ir bijuši vecāka gadagājuma cilvēki, kas investējuši kriptovalūtā. Kad viņiem jautāju, uz kādiem maciņiem un adresēm jūs to naudu skaitījāt? Viņi skatās un brīnās: kas ir maciņš? Kas ir adrese? Viņi pat nezina, kā strādā kriptovalūta, un tajā investē? Neprāts! Bija arī gadījums ar vīru un sievu, kas investēja, bet laika gaitā abi dabūja onkoloģisku slimību un viņiem nebija naudas, par ko ārstēties. Sieva jau ir apglabāta, bet vīrs nesen bija pie manis uz interviju – ļoti skaudrs stāsts. Jo skaidrs, ka šis krāpšanas ietekmē arī cilvēku veselību, daudziem vairs nav naudas ārstēšanai, daudziem nervi ir čupā, un daļa nomirst ar sirdi vai izdara pašnāvību – arī tādi gadījumi ir bijuši.
Tāpēc galvenais, kas jāatceras, – ja zvana kāds brokeris un aicina kaut kur investēt, atcerieties, ka tas ir neprāts, un, lūdzu, nekad to nedariet! Tikai pazaudēsiet naudu. Jo investīciju pasaule tā nestrādā. Vēl viena iespēja – ieiet Latvijas Bankas mājaslapā, kurā ir Finanšu tirgus dalībnieku reģistrs, un pārbaudīt – ja šī platforma pie tirgus dalībniekiem nav redzama, nekādā gadījumā neinvestējiet,» uzsver Elviss Strazdiņš.
Viltus zāles un kukulis policistam
Trešais krāpniecības bloks ir pikšķerēšana: gan īsziņas, piemēram, ka pienākusi paciņa, vajag nomainīt adresi un jāievada kartes dati, gan krāpniecības zvani no it kā bankām, telefona operatoriem, citām iestādēm. Shēma ir līdzīga – krāpnieks piezvana un aicina veikt dažādas darbības, tajā skaitā WhatsApp nospiest komandu: share screen.
Cilvēks, nezinot, kas tas ir un ko tas nozīmē, to arī izdara, bet šīs pogas aktivizēšana nozīmē: dalīties ar ekrānu.
Tādējādi krāpnieki piekļūst cilvēka telefona ekrānam un redz visu, ko cilvēks tur dara, kādas lietotnes lieto, kādus kodus ievada un visu pārējo informāciju. Tāpēc to nekad nedrīkst darīt! Un pēc tam zvana it kā bankas darbinieks, stāstot, ka jūsu bankas konts ir uzlauzts un visa nauda jānogādā drošībā – jāpārskaita uz citu kontu un jāatdod it kā policijas darbiniekam, citādi to nozags.
Izplatīts krāpšanas veids ir arī raudošie tuvinieki, kas zvana un stāsta, ka iekļuvuši nelaimē un, lai to atrisinātu, nepieciešama nauda.
«Tā uzķērās vienas zināmas sievietes mamma un atdeva krāpniekiem 40 000 eiro – viņa bija nupat pārdevusi dzīvokli. Viņai stāstīja, ka meita ir sastrādājusi lielas problēmas, iekļuvusi avārijā un būs jāmaksā par ārstēšanu plus kukulis policijai.
Ar taksi atbrauca it kā reāls ārsts un, sejai pāri pārvilcis masku, savāca naudu.
Diemžēl šādā stresa situācijā cilvēki aizmirst, ka ne policijai, ne dakteriem mēs naudu uz rokas nekad nedodam! Tā ir sodāma rīcība! Bet uz šādām primitīvām shēmām uzķeras pat izglītoti cilvēki. Vienkārši katram ir savs caurums viņu zināšanās, un, ja trāpa tieši šajā jomā, rezultāts var būt ļoti bēdīgs,» atgādina Elviss.
Ceturtais bloks – iepirkšanās aizdomīgos internetveikalos, viltus zāļu, vitamīnu un citu preču iegāde
Seniors internetā ierauga video, kurā sabiedrībā zināms cilvēks ārstus nosauc par šarlatāniem, kas visus maldina, un piedāvā iegādāties zāles, kas palīdz pret kādu kaiti. Cilvēks tam notic un šo brīnumlīdzekli nopērk. Labi, ja tā vēl ir vienkārša cukura tablete, bet var gadīties, ka cilvēks nopērk un lieto nezin ko, un beigās vēl sabojā veselību. Tāpēc, pirms kaut ko tādu iegādāties, Elviss Strazdiņš aicina meklēt informāciju Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrā, bet uztura bagātinātājus – Uztura bagātinātāju reģistrā.
«Nevaru iepriecināt, bet šis ir vienīgais veids, kā var pārbaudīt informāciju, tāpēc internetam ir jālieto. Vispār iegādāties uztura bagātinātājus vai, nedod Dievs, zāles internetā, ir neprāts. Izņēmums ir oficiālās aptieku mājaslapas.
Savukārt, ja cilvēks iepērkas nezināmā internetveikalā, tad vienmēr iesaku kontā turēt tik daudz naudas, cik nav žēl zaudēt.
Ja nav žēl pazaudēt 50 eiro, lai tad kontā ir 50 eiro un ne vairāk,» uzsver Elviss Strazdiņš, piebilstot: «Tā kā daudzi seniori lieto Facebook, silti iesaku piesekot man – es sīki stāstu par dažādām krāpšanas shēmām. Mana pieredze rāda, ka šis ir vienīgais veids, kā pasargāt cilvēkus, – izstāstīt, kā katra shēma darbojas, no A līdz Z. Tad zinu, ka tie, kuri noskatījās video, vismaz uz šo vienu shēmu neuzķersies.»
Esi gudrāks par krāpnieku!
- Ja zvana nepazīstams numurs, necel klausuli un neatbildi! Arī atzvanīt nevajag!
- Valodai, kādā krāpnieki runā, nav nozīmes, jo viņi runā arī latviski.
- Ja zvanītājs stāsta, ka ir no bankas, telekomunikāciju uzņēmuma, vienmēr var pateikt, ka es nolieku klausuli un piezvanīšu uz jūsu iestādi. Vispirms pārbaudi informāciju viņu mājaslapā un zvani tikai uz iestādes oficiālo numuru.
- Nekad telefona sarunas laikā neapstiprini Smart-ID!
- Lieto Smart-ID, nevis kodu kalkulatoru, jo ar to neredzat un nezināt, kas notiek kontā. Atšķirībā no kodu kalkulatora Smart-ID uz ekrāna parāda, kādas darbības tiek veiktas un kam tiek pārskaitīta nauda.
- Smart-ID izsniedz automātisko paziņojumu, jo krāpniekam var būt jūsu personas kods un viņš var ieit visās lapās un mēģināt vadīt personas kodu, cerībā, ka apstiprināsiet Smart-ID pieprasījumu. Nereti tā arī gadās – telefonā uzkrīt paziņojums un cilvēks apstiprina Smart-ID, un dati krāpniekam rokā. Tāpat vienmēr salīdzini četru ciparu kombināciju, vai sakrīt tā, kas redzama ekrānā un ko uzrāda Smart-ID, un tikai tad apstipriniet pieprasījumu.
- Izmantojiet dažādus PIN kodus Smart-ID un telefonam, lai netieši neievadītu kodus otrādi.
- Veikalā un citās publiskās vietās citiem redzamā veidā nevadiet savu PIN kodu – ja kāds izraus telefonu un zinās jūsu PIN kodu, būs lielas problēmas.
- Nemēģiniet identificēt savu sarunas biedru, jo neviens drošības eksperts vēl nav atklājis jautājumu, ko var uzdot, lai atšķirtu krāpnieku no īsta cilvēka. Arī krāpnieks var apskatīties un nosaukt konkrētā cilvēka vārdu, kas rakstīts oficiālajā lapā, līdz ar to nav vērts uzdot jautājumus un prātīgākais ir sarunu beigt.
- Arī tad, ja nelietojat internetbanku, atcerieties, ka jums nevienam svešiniekam nav jādod sava nauda, lai ko viņš arī stāstītu.
