Ko darīt jau tagad, lai ziemā rēķins par siltumu būtu mazāks?

Varbūt pietiek ar otru segu?

Ivars Kudreņickis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors: «Vispirms ir jāpadomā, kā ar maziem izdevumiem uzlabot siltuma izolāciju. Jāpārbauda logu un durvju blīves, vai siltums neiet ārā, lai gan tādā veidā iekšā nāk gaiss un naktī ir vieglāk elpot. Taču visbiežāk pietiek ar nolietoto logu un durvju blīvgumiju nomainīšanu.

Otrkārt, daudzi privātmājas lielākoties apkurina ar malku, granulām vai briketēm. Līdz ar to tās ir jāpērk vasarā, kad kurināmā cena ir lētāka.

Daudzi negrib pirkt uzreiz četras piecas tonnas kurināmā, jo nav, kur to glabāt, bet es ieteiktu tomēr atrast vietu, kur to visu nolikt, un pirkt kurināmo vasarā, kad cena lētāka. Arī malka jāpērk un jāžāvē iepriekš – tas ir optimālais variants. Pats savā mājā gan esmu atteicies no malkas, izmantoju briketes – tās ir dārgākas, toties mazāka ķēpa. Treškārt, bet to nevar pagūt uz šo apkures sezonu, tikai uz nākamo – var aiziet uz Vides investīciju fonda mājaslapu https://lvif.gov.lv, kur sadaļā EKII projekti var pieteikties atbalstam.

Proti, tiem, kuri izmanto fosilos energoresursus – ogles, mazutu, gāzi, kūdras briketes –, bet ne malku vai koka granulas, iespējams saņemt apmēram 50% atbalstu apkures katla nomaiņai pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai siltumsūkni.

To vēl var darīt līdz 2029. gada 31. decembrim. Tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, protams, vajag darīt arī citas lietas, piemēram, pieteikt radiatoru atgaisošanu. Ieteiktu sazināties ar Rīgas siltumu par iespēju sakārtot apkures sistēmu ēkā – šeit ir runa par apkures sistēmas balansēšanu. Bet vispār, manuprāt, ziemas Latvijā vairs nav tik aukstas un bargas, sals uznāk uz nedēļu, pusotru, tāpēc vislētāk ir uz šo laiku vienkārši nopirkt papildu segu.»

Lai siltums no mājokļa nepazūd

Iesaka Elektrum Enerģijas centra speciālisti: «Siltuma zudumi var rasties gandrīz jebkurā mājokļa daļā, taču visbiežāk tie veidojas vietās, kur konstrukcijas nav pietiekami noslēgtas vai siltinātas. Pat nelielas spraugas vai nepilnības var būtiski ietekmēt kopējo enerģijas patēriņu. Tipiskākās siltuma noplūdes vietas ir bēniņi un jumts; logi un durvis; sienas un grīdas; skursteņi un ventilācijas atveres; koplietošanas telpas daudzdzīvokļu namos.»

Kā var novērst siltuma zudumu dzīvoklī?

• Logu un durvju blīvēšana. Pārbaudiet logu blīvgumijas un noregulējiet logu mehānismus. Ja nepieciešams, nomainiet nolietotās blīves un izmantojiet pašlīmējošās lentes.
• Siltumu atstarojošie ekrāni. Ziemā aiz radiatoriem uz sienas piestipriniet folijas siltuma atstarotājus, kas novērš siltuma ieplūšanu ārsienā un atstaro to atpakaļ telpā.
• Termoregulatoru izmantošana. Uzstādiet radiatoriem termoregulatorus, kas ļauj iestatīt precīzu vēlamo temperatūru katrā istabā.
• Regulāra apkures sistēmas apkope. Ja radiatori silda nevienmērīgi vai ir dzirdami trokšņi, sistēmā var būt sakrājies gaiss, tāpēc vajadzīga radiatoru atgaisošana. Tāpat nepieciešama apkures katlu, siltumsūkņu apkope – tas nodrošina vienmērīgu siltumu, samazina enerģijas patēriņu un pagarina sistēmas kalpošanas laiku.
• Ja mājoklī ir kamīns vai krāsns, svarīgi atcerēties, ka laikā, kad tā netiek kurināta, atvērts dūmvads darbojas kā atvērts logs – rada caurvēju un palielina siltuma zudumus. Aizbīdņa aizvēršana palīdz saglabāt siltumu dzīvojamajā zonā un samazināt apkures slodzi.

Viena krāsiņa visai mājai

Juriste Velga Gailīte, aizejot pensijā, no Rīgas pārcēlās uz namiņu laukos un savu laimīgo pensionāres dzīvi laukos rāda sociālajos tīklos ar izdomātu vārdu Otīlija Kastrole: «Rīgas māju kurinām ar gāzi, un tas tiešām šobrīd ir ļoti dārgi.

Bet mūsu nelielo lauku mājiņu apkurinām tikai un vienīgi ar mazo malkas krāsniņu (mums ir Jotul krāsniņa), un tas ir ļoti, ļoti izdevīgi.

Zinu paziņas, kurām ir lielas lauku mājas un krāsns pa divām istabām, un tad viņiem, lai būtu silti, jākurina visas krāsnis. Savukārt mums pietiek tikai ar šo vienu mazo krāsniņu. Mums ir koka mājiņa ar tādu izvietojumu – no lielās istabas iet trīs istabas, tad ir koridorītis, kas iet uz drēbju istabu. Visās istabās turam durvis vaļā, un, kad kurinām, piesilst visa māja. Naktī gan kādos trijos četros ir jāpieceļas un jāsaliek atkal pilna krāsns mute ar malku, bet tas tiešām ir aukstā ziemā.

Esam gudri izdomājuši, ka uz nakti liekam ne tik sausu malku, tādas lielākas pagales, un tad tās ilgi deg.

Krāsniņai aiztaisa visas lūciņas, malka tad ilgi tā kā gruzd, bet siltumu ļoti dod. Ar šo krāsniņu sildot, mums telpās turas ap 25 grādiem, citreiz ir par karstu, gribas kādus 22 grādus vai pat mazāk. Mums ir arī elektriskās baterijas – tās ieslēdzam tad, kad braucam uz pāris dienām uz Rīgu, lai mājiņa neizsalst. Bet citādi tiekam galā ar savu malku – mums ir mežs, sava malka, paši zāģējam un skaldām. Tāpēc galvenais, kas jādara vasarā, ir jāgādā malka. Daļai malkas jābūt sausai, daļai – mitrai, ko kurināt naktī.

Mans novērojums liecina, ka vislielāko siltumu dod bērza malka. Mums ir arī egles un apses malka, to arī ik pa laikam liekam krāsnī, jo tā tīra skursteni.

Mums ir pakešu logi, neko ar tiem neesam darījuši, un mums aukstums mājā nenāk. Mājiņa ir no koka, tā elpo, bet mums nav salis pat visaukstākajā ziemā. Ārdurvis mums uzreiz iziet uz āru, tur mazliet jūtams vēsumiņš, un tad vīrs durvju malas aizlīmē ar porolonu, ko var nopirkt saimniecības preču veikalos, un viss ir kārtībā. Vēl pie griestiem mums ir ventilācijas lūciņas – tās bieži griežam vaļā, lai nāk svaigs gaiss.

Citādi, kad kurina, gaiss kļūst ļoti sauss. Vēl uz krāsniņas liekam māla traukus, kas rada nelielu mitrumu telpā. Ja ir neliela mājiņa, iesaku ierīkot šādu krāsniņu plus plīti – tad sanāk gan mazāk malku tērēt, gan mazāk darba, turklāt tā ļauj visu ziemu dzīvot siltumā. Krāsniņas ielikšanai noteikti iesaku saukt meistarus, lai visu izdara pēc ugunsdrošības noteikumiem.»

Tīri un brīvi radiatori

Valērijs Vlasjuks, Merko mājas pēcpārdošanas servisa vadītājs: «Viena no lietām, kas zināmā mērā apēd siltumu, ir radiatoros uzkrājušies putekļi, kas traucē siltumam nonākt telpā. Pat neliela putekļu kārtiņa radiatorā var samazināt siltuma plūsmu par vismaz 10%, savukārt biezs un blīvs putekļu slānis var samazināt siltuma atdevi pat līdz 30%.»

Kā atbrīvoties no putekļiem uz radiatoriem?

• Noņem radiatora augšējo resti vai dekoratīvo pārsegu, ja tāds ir. Tas ļaus ērti piekļūt konvekcijas kanāliem un iekšējām radiatora ribām.
• Rūpīgi iztīra starp radiatora ribām ar garu, šauru un elastīgu speciālu radiatoru otu ar mīkstiem sariem, lai būtu iespējams efektīvi iztīrīt putekļus starp plāksnēm, nesabojājot metālu.
• Izsūc putekļus ar putekļsūcēju, izmantojot birstes uzgali. Tas likvidēs lielāko daļu netīrumu.
• Papildu solis, ko veikt tīrīšanas procesā, – radiatoru izpūšana ar saspiestu gaisu, veicot to ar specializētām ierīcēm, ļauj ērti piekļūt mazajām spraugām un efektīvi atbrīvoties no uzkrātajiem putekļiem. Ja katru sezonu negribas cīnīties ar putekļiem radiatoros, viens no iespējamajiem ilgtermiņa apkures risinājumiem, kas ļauj izvairīties no cīņas ar putekļiem, ir apsildāmā grīda, ko var īstenot gan ar elektrisko, gan ar zemgrīdas ūdens apkuri. Taču jāņem vērā, ka pat pilnībā tīrs radiators nespēj darboties ar maksimālu efektivitāti, ja tā tuvumā atrodas šķēršļi, kas kavē siltuma izplatīšanos telpā.

Biežākā kļūda ir biezus aizkarus vai mēbeles (dīvānus, atpūtas krēslus vai plauktus), novietot tieši radiatora priekšā, tā samazinot siltuma atdevi.

Lai radiators darbotos efektīvi un siltums vienmērīgi izplatītos telpā, ap radiatoru ieteicams atstāt vismaz 30–50 centimetru brīvu telpu un izvairīties no priekšmetu novietošanas tā tuvumā. Regulāri jāpārbauda, vai aiz tā nav uzkrājušies putekļi. Tāpat svarīgi izvēlēties piemērotus aizkarus, kas nepārklāj radiatoru, vai izmantot žalūzijas. Ja labāk patīk gari aizkari, iespējams izmantot speciālus siltumu izolējošus aizkarus, kas aizsargā logus, bet nepārtrauc siltuma plūsmu. Dienā aizkarus ieteicams atvērt, lai siltums brīvi cirkulē, savukārt naktī – aizvērt, lai samazinātu siltuma zudumu caur logiem.

Kā var noteikt, kur pazūd siltums?

• Vienkāršs veids, kā pārliecināties par logu un durvju hermētiskumu, ir papīra tests – ievietojiet papīra lapu starp logu un rāmi. Ja lapu var viegli izvilkt, blīvējums nav pietiekams. Var izmantot arī rokas testu – ja, pieliekot roku pie loga vai durvīm, jūtams aukstums vai caurvējš, nepieciešama regulēšana.
• Ja siltums pazūd caur logu vai durvju spraugām, visbiežāk pietiek ar nolietoto blīvgumiju nomaiņu vai plastmasas logu furnitūru noregulēšanu ziemas režīmā. Dažkārt siltums aizplūst arī caur durvju apakšu vai bojātām loga rūtīm – šādos gadījumos derēs papildu durvju blīvējums. Šie risinājumi neprasa lielus ieguldījumus, bet sniedz jūtamu efektu.
• Papildu siltuma saglabāšanai ziemas dienā ieteicams izmantot saules siltumu, atstājot aizkarus vaļā, bet vakaros tos aizverot. Arī paklāji uz aukstām grīdām un aizvērtas durvis telpās, kurās nav apkures, palīdz uzturēt vienmērīgāku temperatūru un komfortu.

Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.