Visbiežāk krampji savelk ikru muskuļus vai pēdas, un vidēji tie turpinās 9–10 minūtes. Mēdz būt arī īsāki krampīši, kas ilgst tikai dažas sekundes, bet tikpat labi krampju ilgums varētu būt līdz pat 15 minūtēm. Krampjiem piemīt īpatnība, ka tie pēc laika mēdz atkārtoties.
Pēc pētījumu datiem, 80 procentos gadījumu krampji uznāk naktīs, kas, domājams, ir saistīts ar muskulatūras atslābumu atpūtas laikā, lēnāku asinsriti un vielmaiņu. Varbūt esi piedzīvojusi, ka nepatīkamās kontrakcijas mēdz rasties, velkot nost gumijas zābakus vai galošas, jo šie apavi nav diez ko ērti un tiem ir slikta gaisa caurlaidība. Iespējams, ka sāpīgā savilkuma iemesls ir nepareizs pēdas velvju noslogojums, tāpēc būtu vēlams veikt podometriju – izmeklējumu, ar kuru pārbauda pēdas noslodzi, lai izvēlētos atbilstīgas ortopēdiskās zolītes.
Krampji bieži vien nomoka cilvēkus stipri gados, jo asinsvados radušās sklerotiskas pārmaiņas un muskuļi netiek pietiekami labi apasiņoti.
Piemēram, ja ir perifēro asinsvadu slimības, zems kālija līmenis asinīs, nepietiekami ārstēts cukura diabēts un tādas neiroloģiskas vainas kā parkinsonisms vai perifērā neiropātija, kad nervu šķiedras slikti pārvada impulsus.
Vai trūkst kādas vielas?
Uzskati par krampju iemesliem ir pretrunīgi. Ierasts domāt, ka muskuļu spazmveida saraušanos izraisa nepietiekama šķidruma uzņemšana un elektrolītu vielmaiņas traucējumi – nātrija, kālija un it īpaši magnija deficīts –, taču citi pētnieki to apšauba, jo ne vienmēr analīzēs apstiprinās magnija trūkums. Biežāk pie krampjiem var novērot B grupas vitamīnu deficītu, it īpaši B1, B5 un B6. Magnija un citu elektrolītu trūkums var rasties, ja ir liela fiziska slodze, jo tie izdalās ar sviedriem. Tāpat elektrolīti no organisma tiek izvadīti vemšanas vai caurejas gadījumā, un to zudumu var atjaunot ar aptiekā nopērkamo sāļu šķīdumu rehidronu. Magniju iespējams uzņemt arī ar produktiem, it īpaši ar riekstiem, zivīm, pākšaugiem, zaļajiem lapu salātiem.
Organismam diennakts laikā nepieciešami aptuveni 300 miligrami magnija. Krampju iemesls var būt tieši kālija deficīts.
Tas nereti rodas, lietojot urīndzenošās zāles, kas izvada no organisma kālija sāļus, tāpēc ir svarīgi periodiski veikt analīzes. Ja radies izteikts kālija trūkums, to ievada caur vēnu speciāla šķīduma veidā. Vajag arī pārskatīt, vai urīndzenošo medikamentu nevar lietot mazākā devā un vai konkrētās zāles nav iespējams nomainīt pret citu preparātu, kas ne tik izteikti veicina kālija zudumu. Ar uzturu kāliju visvairāk var uzņemt, ēdot zaļos salātus, kartupeļus, banānus, rozīnes, žāvētas plūmes, aprikozes. Veselam cilvēkam rekomendē uzņemt līdz 4000 miligramu kālija diennaktī. Arī zems kalcija līmenis var izraisīt krampjus.
Tas parasti saistīts ar augstu parathormona līmeni, kuru izdala epitēlijķermenīši, kas izvietoti aiz vairogdziedzera.
Tad vienlaikus jāizvērtē, vai netrūkst arī D vitamīna, jo šie rādītāji parasti ir savstarpēji saistīti. Ja negaršo piena produkti (biezpiens, siers) vai ar tiem neizdodas apgādāt organismu ar nepieciešamo kalcija daudzumu, iespējams, ārsts ieteiks papildus lietot kalciju saturošus preparātus. Daudz kalcija satur arī dilles, pētersīļi un kā posti. Diennakts laikā būtu nepieciešams uzņemt 1000 miligramu kalcija.
Varbūt kas cits?!
Ir arī ļoti līdzīgi stāvokļi, kas imitē krampjus, piemēram, perifērās asinsvadu slimības gadījumā nervu šķiedras ap artēriju sieniņu visu laiku ir tonusā, kas var izraisīt krampjiem līdzīgu sajūtu. Tāds stāvoklis var rasties pie elektrolītu līdzsvara izmaiņas, kad ir smaga nieru mazspēja. Vēl krampji mēdz būt saistīti ar tādu nopietnu stāvokli kā aknu ciroze. Kāju tirpšana un krampji raksturīgi cukura diabēta slimniekiem, kam ilgstoši bijis paaugstināts cukura līmenis asinīs un ir bojāti asinsvadi, cietušas perifēro nervu šķiedras un tādēļ ir traucēta pareiza impulsu pārvade uz muskuļiem. Krampjus var veicināt arī perifērā neiropātija, ja ir ilgstoši nospiesta kāda nervu saknīte.
Lielākoties krampji nav bīstami, bet, ja tie atkārtojas biežāk nekā reizi nedēļā vairākus mēnešus pēc kārtas, kļūst ilgstošāki un sāpīgāki, bet magnija preparāti nav palīdzējuši, vajadzētu doties pie ārsta. Dakteris centīsies noskaidrot, kas varētu izraisīt krampjus, nosūtīs uz asins analīzēm noteikt magniju, kāliju, kalciju asinīs, pārbaudīt aknas un nieres. Diezgan bieži krampji ir saistīti ar vēnu mazspēju, kad ir traucēta venozo asiņu atplūde no ekstremitātēm. Tad asinis sakrājas zem vārstuļu bojājuma vietas, nereti izraisot krampjus ikros vai pēdās.
Ja krampji neliek mieru, būtu vērts doties pie flebologa pārbaudīt vēnas un vienlaikus arī artērijas, veicot duplekssonogrāfiju.
Slimības sākuma stadijās varētu palīdzēt medikamenti, kas uzlabo venozo atteci un reizē mazinās krampjus, bet, iespējams, flebologs ieteiks veikt operāciju. Savukārt vīriešiem smēķētājiem pēc 45 gadu vecuma raksturīga kāju artēriju sašaurināšanās un aizsprostošanās, ko pastiprina augsts holesterīna līmenis asinīs. Šajā gadījumā muskuļi un nervi nesaņem pietiekami daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc rodas krampji ikros fiziskas slodzes laikā. Par ārstēšanu jākonsultējas ar asinsvadu ķirurgu.
Kā pārtraukt pēkšņo krampi kājā?
- Par spīti sāpēm, viegli izstiep krampī sarauto kāju.
- Strauji velc uz savu pusi pirkstu galus un paturi.
- Saudzīgi pamasē spazmas skarto vietu, lai muskulī uzlabotos asinsrite.
- Ja guļot krampis iemeties pēdā, piecelies un nostājies uz tās ar visu svaru vai uzkāp tai virsū ar otru kāju.
Kā izvairīties no krampjiem?
- Nesēdi ilgstoši, it īpaši sakrustotām kājām, jo tā tiek saspiesti asinsvadi un traucēta asins attece. Ik pēc stundas piecelies, pastaipi kājas, izloki pēdas, lai muskulīši izmasē asinsvadus.
- Pirms nakts miera paguli siltā vannā, kam pievienots jūras sāls, – tas mazinās muskuļu hiperaktivitāti.
- Ja pēc sēdēšanas rodas sajūta, ka apakšstilbi ir piedzīti, veic vieglu masāžu virzienā no papēža uz ceļa locītavu, lai veicinātu asiņu un limfas atteci.
- Guļot uz muguras, zem apakšstilbiem paliec spilvenu, lai kājas paceltu uz augšu un veicinātu venozo atteci, bet, ja tev patīk gulēt uz vēdera, pēdas turi pāri gultas galam. Tas veicinās muskuļu atslābšanu un pastiepšanu.
- Lieto magniju kombinācijā ar B grupas vitamīniem, kas pabaros nervu šķiedras un mazinās muskuļu hiperaktivitāti. Ja mēneša laikā nav efekta, jāmeklē citi risinājumi.































































































































































