Laurim Subatniekam pavisam traki: «Man vairs nedod lomas, kur jābučojas!»

Nepalaid garām!

Indra Ozoliņa

Viena kārpa var pārvērsties veselā saimē. Kā no tām tikt vaļā?

Mārīte Gailīte

Sezona noslēdzas – kā pareizi un kādā secībā novākt sakņaugus un kāpostus?

Kurš melo labāk – aktieris, politiķis vai vīrietis, kas saka sievai: «Es ar čaļiem izdzeršu tikai vienu aliņu»?

Pirmkārt, vīrietis, to sievai sakot, nekad nemelo. Viņš tiešām iet izdzert vienu aliņu. Arī aktieri nemelo. Taču politiķi gan melo. Un dara to ļoti pārliecinoši, jo citu variantu jau viņiem nav, īpaši priekšvēlēšanu laikā.

Limuzīna īpašniekam jāmaksā par divām autostāvvietām vai vienu?

Ja normāls limuzīns, tad jāmaksā par trim stāvvietām. Un jādara tas ar prieku. Ja brauc ar tādu mašīnu, statuss nemaz neļauj žmiegties.

Trakākā lieta, ko esi darījis naudas dēļ?

Esmu spiests iet uz darbu.

Teātra direktors Juris Žagars noteikti izlasīs šo interviju.

Ak, pareizi! Nē, nē – uz Dailes teātri vienmēr dodos ar prieku un darbā esmu viens no pirmajiem. Vistrakākā haltūra mums reiz bija ar Lauri Dzelzīti. Uz Jūrmalas šosejas atvērās kaut kāds lielveikals, un pie parādes durvīm atklāšanas pasākumam no augšas bija nostiepti tādi sarkani paltraki. Taču bija baigais vējš, un tos paltrakus nēsāja pa gaisu. Mūsu darbs ar Dzelzīti bija stāvēt uz tās lupatas kā atsvariem.

Savu karjeru Dailes teātrī sāki, būdams skatuves strādnieks. Vai tagad, kad esi aktieris, kolēģi vēl atļaujas tev kādreiz pateikt: «Aiznes to krēslu!»

Nekad. Pats gan nekautrējos palīdzēt, ja redzu, ka kaut kas jāpielabo. Negaidu skatuves strādnieku.