Viņas Latvijai ir tikai trīs – sievietes, kuras saņēmušas Lāčplēša Kara ordeni

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums, ko piešķīra par konkrētu, pierādāmu varoņdarbu kaujas laukā. Sākotnēji tas bija paredzēts Neatkarības kara dalībniekiem, vēlāk tika nolemts godināt arī latviešu strēlniekus, kuri Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Latvijas teritorijā. Trīs ar Lāčplēša ordeni apbalvotās sievietes pārstāv simboliskas grupas: Līna Čanka (1893–1981) – latviešu strēlniekus, Valija Veščuna-Jansone (1902–1990) – Neatkarības kara cīnītājus, bet Elza Žiglevica (1898–1919) – sievietes, kuras palīdzēja izcīnīt uzvaru, nebūdamas kareives.

Lāčplēša Kara ordenim ir trīs šķiras, apbalvošanu sāka ar III šķiru. Tikai tam, kas saņēmis šo ordeni, varēja piešķirt II šķiras ordeni un tikai pēc tam – I šķiras ordeni. Visas trīs sievietes saņēma III šķiras ordeni.

Līna Čanka-Freidenfelde. Karā ar brāļa vārdu

Kurzemniece Līna Čanka ir pirmā sieviete, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni – to viņa saņēma 1921. gadā. Kur atrodas ordenis – nav zināms.

Līna Rendas pagasta Mežazīlēs auga kuplā lauksaimnieku ģimenē – piecas māsas un brālis Jānis, kurš Pirmā pasaules kara laikā bija miris. Kad 1915. gadā latviešus aicināja pulcēties zem saviem karogiem, 22 gadus vecā Līna ar mirušā brāļa pasi devās latviešu strēlniekos un kļuva par karavīru Jāni. Viņasprāt, kādam no ģimenes bija jāpiedalās Tēvu zemes karā, un, ja brālis to vairs nevarēja, māsa bija gatava stāties viņa vietā.

Par Līnas lēmumu doties karā gan ir arī cita, romantiskā versija.

Viņa esot piedzīvojusi nelaimīgu mīlestību – izjukušas attiecības ar līgavaini, un pārdzīvojums bijis tik smags, ka Līna pat apsvērusi iespēju šķirties no dzīves.

Bet, ja reiz dzīvībai vairs nav vērtības, tad vismaz varot to ziedot lietderīgi – kaujas laukā.