Zīdainim iesnas. Ko darīt?

Visticamāk, katram savu reizi ir gadījušās iesnas, kas neļauj ne paelpot, ne paēst, ne padzerties, tāpēc, ja pamatīgas iesnas piemetas mazulim, vecāki var apjukt – ko darīt un kā palīdzēt, lai mazais var elpot un labi domātā palīdzība zīdainītim nenodarītu skādi. Kristaps Dambergs atzīst, ka palīdzēt zīdainim ar iesnām ir sarežģīti, jo viņam nevar dot ne deguna pilienus, ne citus pret saaukstēšanos paredzētos medikamentus. Tāpēc galvenais ir nodrošināt bērnam adekvātu šķidruma daudzumu, sekot līdzi ķermeņa temperatūrai, kā arī skalot degunu ar jūras ūdeni un pēc tam iztīrīt to.

Rīcības plāns

1. Seko līdzi ķermeņa temperatūrai!

Zīdaiņiem un mazliet lielākiem bērniem iesnu gadījumā pirmajās dienās var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, reizēm – pat ļoti augsta. «No tā nevajag baidīties. Zīdaiņiem vēl nav attīstījusies dabiskā termoregulācija, tāpēc organisms nespēj tik labi saregulēt ķermeņa temperatūru,» stāsta Kristaps Dambergs. Šādos gadījumos bērniņam noteikti jādod pretdrudža medikamenti. Ārsts kā pirmo izvēli zīdaiņiem iesaka svecītes, jo tās ir visērtāk lietojamas.

2. Dod dzert!

Tāpat kā pieaugušie, arī zīdainis paaugstinātas ķermeņa temperatūras dēļ zaudē papildu šķidrumu – tas mazajam ir īpaši bīstami, tāpēc jāseko, lai zīdainītis uzņem pietiekami daudz šķidruma. Ja mazulis ēd mammas pienu, krūts viņam jāpiedāvā biežāk.

3. Tīri deguntiņu!

Šim nolūkam izmanto aptiekās nopērkamo jūras ūdeni, kas ir mazliet sāļš, un tā saukto deguna atsūcēju. Katrā nāsī iepilina dažus pilienus šķīduma un tad atsūc visu, kas sakrājies. Tā kā zīdaiņa deguntiņš ir mazs, tas nav viegli, taču nopērkamas dažādas ierīces deguna atsūkšanai, un vecāki var atrast piemērotāko. Ilze Sokolova piebilst, ka deguntiņš ar jūras ūdens šķīdumu jātīra ne biežāk kā 3–4 reizes dienā, vislabāk tieši pirms bērna ēdināšanas, lai aizliktais deguns netraucē mazajam uzņemt pietiekami daudz šķidruma un uzturvielu.

4. Sarīko tvaika peldes!

Ilze Sokolova iesaka tā sauktās tvaika peldes, kas palīdz atbrīvot aizliktu degunu. Ko tas nozīmē? Vannasistabā aizver durvis, atgriež karstā ūdens krānu un tecina, līdz telpa ir piepildījusies ar tvaikiem. Tad ar bērniņu rokās pasēž telpā 10–15 minūtes, līdz sāk tecēt deguns.

Atceries!

Nevajag gaidīt temperatūras paaugstināšanos līdz 38 plus grādiem ar domu, lai organisms cīnās pats un norūdās, veidojot imunitāti. «Tā domāt nav pareizi,» saka Kristaps Dambergs, uzsverot, ka bērns nedrīkst cīnīties ar paaugstinātu temperatūru, jo, ja tā sasniegs 39 vai 40 grādus, ir liels risks, ka viņam sāksies krampju lēkme.

Kad nevajag kavēties ar ģimenes ārsta vai LOR speciālista apmeklējumu?

• Ja iesnas zīdaini moka jau 10 dienas un stāvoklis neuzlabojas vai pat kļūst sliktāk.
• Ja pēc vairākām dienām lielajām iesnām pievienojas augsta temperatūra. Tas ir trauksmes signāls, ka attīstījusies kāda bakteriāla infekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka bez antibiotiku kursa diez vai izdosies tikt galā.
• Ja bērns ir nemierīgs un aiztiek ar rokām ausis, raud, ir temperatūra. Tas var liecināt, ka mazajam sāp ausis, un, iespējams, arī šādā gadījumā būs vajadzīgs antibiotiku kurss.

Vai palīdzēs mammas piens un burkānu sula?

Sens un savulaik izplatīts padoms bija iesnu gadījumā mazuļa degunā pilināt mammas pienu vai burkānu sulu. Abi speciālisti uzsver, ka šīm metodēm nav zinātniska pierādījuma.

«Mātes piens ir domāts vienam mērķim – paēdināt bērnu. Tas ir ļoti veselīgs, satur visas nepieciešamās aizsargvielas, lai bērns pirmajos mēnešos izsargātos no dažādiem vīrusiem un citām slimībām. Taču, iepilināts degunā, tas nekādu papildu efektu nedod,» uzsver Kristaps Dambergs, piebilstot, ka pretēji gaidītajam pozitīvajam efektam var panākt, ka attīstās kāda sēnīšu infekcija. Viņa teikto papildina Ilze Sokolova, sakot, ka mammas piens var saķepināt deguntiņu vēl vairāk, tāpēc degunā to pilināt nevajag. Arī par burkānu sulas pilināšanu degunā speciālisti izsakās noraidoši.

Atceries!

Ne jaundzimušajam, ne zīdainim deguns vai ausis speciāli nav jātīra. Mazulim nav jābūt sterilam, bet gan jāiepazīstas ar šo bakteriālo vidi, lai veidotos normāla imunitāte. Un jāatceras, ka nav tādu speciālu deguna vai ausu kociņu.

Kļūdas, ko mēdz pieļaut vecāki

• Pārāk daudz skalo un tīra degunu pat nelielu iesnu gadījumā. Šim nolūkam var izmantot gan jūras, gan fizioloģisko šķīdumu, taču tas jādara ar mēru, citādi tiks sakairināta deguna gļotāda un problēma ieilgs.
• Bez vajadzības lieto deguna pilienus. Iesnas mitēsies pašas, turklāt pat bezrecepšu deguna pilieni paredzēti bērniem no divu gadu vecuma. Tikai atsevišķos gadījumos ārsts iesaka kādus no tiem lietot mazākiem bērniem. Pāris dienu var iepilināt deguna pilienus, ja ir ļoti aizlikts deguns un tas apgrūtina ēšanu, taču tos nedrīkst lietot dienām ilgi, jo cietīs deguna gļotāda. Tāpat pilieniem ir atšķirīgi nosaukumi, taču identiska aktīvā viela, tāpēc nedrīkst arī pāris dienu papilināt vienus, tad citus pilienus. Kristaps Dambergs atzīst: «Esmu liels pretinieks tā sauktajiem brūnajiem deguna pilieniem, kurus lielākoties izraksta ģimenes ārsti. Šie preparāti ir ļoti kodīgi, jo satur sudrabu, kas ne tikai ārstē infekciju, bet arī apdedzina deguna gļotādu, radot bojājumus. Rietumeiropā tos neizmanto.»
• Baidās no pastaigām svaigā gaisā. Ja bērniņam ir iesnas, taču nav ne temperatūras, ne izteikta klepus, mazais ir jāved ārā. Svaigā gaisā bērniņam būs vieglāk elpot. Pirms iešanas ārā var iztīrīt degunu un iepilināt zīdaiņiem paredzēto sāļu šķīdumu. 

Jautā vecāki

Zīdainim ir sešas nedēļas un jau vairāk nekā trīs nedēļas ir aizlikts deguns, grūti paelpot guļus pozīcijā. Četras reizes diennaktī lietoju sālsūdeni.

– Kristaps Dambergs: «Iesaku aizvest bērnu pie ārsta, lai saprastu, kas īsti notiek degunā – vai nav tūska, izdalījumi. Tāpat kā grūtniecēm, arī zīdaiņiem ir atvilnis, ko dēvē par atgrūšanu. Ja tā ir izteikta, augšējos elpceļos, sevišķi degunā, veidojas tūska. Tādēļ pēc barošanas noteikti jāsagaida atraudziņa. Ja bērniņam nav paaugstinātas ķermeņa temperatūras, kas liecinātu par vīrusa infekciju, visticamāk, šī problēma ir saistīta ar atgrūšanu, kā rezultātā kuņģa skābe nokļūst elpceļos un veido tūsku. Retāki iemesli, kuru dēļ var būt šādas problēmas, – anatomiskas novirzes no normas, piemēram, šaurāka deguna eja, alerģija pret putekļiem, mājdzīvniekiem. Šādas sūdzības var izraisīt arī pārāk sauss vai mitrs gaiss, pelējums, smēķēšana. Pat ja vecāks uzsmēķēt iziet ārā, pie bērna viņš pēc tam iet ar tām pašām drēbēm, un tabakas dūmi tik un tā nokļūst zīdaiņa elpceļos, izraisot haosu mazo skropstiņu epitēlijā degunā. Vai nu tās nekustas nemaz, vai kustas haotiski, taču rezultātā no deguna netiek izvadītas gļotas, kas ir ļoti svarīgs process.»

Zīdainim piecu mēnešu vecumā ir lielas iesnas. Tīru degunu ar jūras ūdeni, bet biezos puņķus nevar izvilkt tik un tā.

– Ilze Sokolova: «Šādos gadījumos var mēģināt pacelt bērna gultas galvgali, taču nevajag likt spilvenu. Galvgali var pacelt, zem matrača paliekot grāmatu, dvieļus. Palīdz arī tā sauktās tvaika istabas, par kurām runājām iepriekš. Tāpat jāturpina pilināt sāļu šķīdumu, lai pašķaida puņķus, tad jāmēģina degunu iztīrīt. Iesaku arī padomāt, vai pie vainas nav alerģija.»

Cik palīdzoši ir deguna teipi?

– Kristaps Dambergs: «Tos izmanto gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču teipiem nav ārstnieciska efekta. Deguna blakusdobumu iekaisumu vai citas nopietnākas problēmas teips neatrisinās. Teips ādu pavelk, paplašinot arī nāsis, un tas ir vienīgais efekts, ko tas sniedz. Deguna iekšienē tas neko nemaina, tāpēc nopietnas kaites nemēģiniet izārstēt ar teipiem!»

No kāda vecuma degunā var ziest mitrinošos gelus?

– Kristaps Dambergs: «Tie nav vajadzīgi, bet, ja tie ir dabīgi un patīk, to drīkst darīt. Galvenais necensties ar tiem izārstēt nopietnas kaites.»

– Ilze Sokolova: «Veselam bērnam nekas nav jāziež, tas nav vajadzīgs.»

Vai izvairīties no mīļošanās ar mazuli, ja mammai ir iesnas?

– Kristaps Dambergs: «Tas varētu būt grūti izdarāms, taču noteikti ir jāievēro higiēna. Ja mamma izšņauc degunu, uzreiz ir jānomazgā rokas. Savukārt jāšķauda, aizsedzot muti ar elkoni nevis plaukstu, ar ko uzreiz skaramies visur citur.»

Vai iešana pirtī kopā ar zīdaini uzlabo viņa imunitāti vai drīzāk kaitē?

– Kristaps Dambergs: «Noteikti var kaitēt, jo termoregulācija zīdainim nav tāda kā pieaugušajiem un viņš nespēj tik ātrā laikā normalizēt augsto temperatūru, lai to izturētu. Ja nav speciālista, kurš izstāsta, kā ar zīdaini pareizi iet pirtī, to noteikti nevajag darīt. Zīdaiņa imunitāti tas neuzlabos, taču pārkaršanas risks gan ir diezgan augsts.»

Atceries!

Ja bērniņam ir iesnas, taču nav ne temperatūras, ne izteikta klepus, mazais jāved ārā. Svaigā gaisā bērniņam būs vieglāk elpot.

Sadarbībā ar:

Vienības gatvē 51, Rīga

Brīvības gatvē 410, Rīga

Reģistratūra: +371 25 727 676

[email protected]