Plastikas ķirurgs Jānis Lapiņš: Daru to, kas patīk un sagādā prieku

Sievietes vēlas būt skaistas vienmēr, bet jo īpaši vasarā, kad saulīte lutina un ir lielāka iespēja izrādīt savu ārējo daiļumu. Protams, turklāt arī vasarā var veikt jebkuru – gan augšējo un apakšējo plakstiņu pacelšanas, gan krūšu palielināšanas un samazināšanas, gan vēdera plastikas un citas ķermeņa operācijas. Lai to izdarītu, daudzi – gan sievietes, gan vīrieši – bieži tieši izmanto savu vasaras atvaļinājuma laiku. Jo jāņem vērā, ka pēc jebkuras operācijas vajadzīgs laiks, līdz pilnvērtīgi varēs atgriezties ikdienas gaitās. Pēc plakstiņu korekcijas tas notiek ātrāk, pēc krūšu un vēdera operācijām ilgāk, bet to mēs vienmēr izrunājam individuāli. Citādi vasarā nav ierobežojumu, lai kaut ko atgūtu, iegūtu vai uzlabotu.

Plastikas ķirurgam ir atbildīgs un skrupulozs darbs. Kas jums palīdz būt formā un atjaunot spēkus?

Es daru to, kas man patīk un sagādā prieku. Ja esmu priecīgs, notiek arī atjaunošanās. Protams, plastikas ķirurga darbs brīžiem ir fiziski grūts, arī mums sāp mugura un kakls. Taču domāju, ka vislabākais ir kvalitatīvs miegs. Es cenšos izgulēties! Kad meitai Lotei ir skola un dēlam Vilim – bērnudārzs, deviņos vakarā viņi jau ir gultā. Tad lasām pasakas un es parasti aizmiegu… Vasarā ir grūtāk, jo – kurš tad ies gulēt, ja logā spīd saule?

Zinu, ka jūsu dzīvē būtiska ir mūzika.

O, jā! Bērnībā gāju mūzikas skolā, vidusskolā bigbendā spēlēju saksofonu. Augstskolas laikā dziedāju korī Kamēr… Tā bija viena no lielākajām mūzikas skolām, kāda man bijusi. Mana divdesmitgadnieka dzīve pagāja Kamēr… zvaigznē un pavēra daudzas jaunas galaktikas. Tur veidojās mana muzikālā gaume un spēja novērtēt labu mūziku – esmu prasīgs klausītājs jebkurā koncertā. Korī Kamēr… iepazinos arī ar sievu Jolantu – viņa šobrīd ir šī kora vokālā pedagoģe. Arī šovasar piedalījos Rīgas Projektu korī diriģenta Kristofera Volša-Sinka vadībā, kurā dzied bijušie Rīgas TOP koru dziedātāji, kas savācas uz konkrētu projektu. Vēl man patīk paspēlēt sev. Mājās palēnām krājas neliela kolekcija ar koka flautas tipa pūšamajiem instrumentiem – īru flautiņas, blokflautiņas, dažādas stabulītes. Sieva pirms pāris gadiem uzdāvināja dūdas, gribēju iemācīties spēlēt, taču pagaidām neesmu iemācījies. Pienākot zināmam vecumam, atkal gribas to, kas patika jaunībā, tāpēc paņēmu rokās basģitāru. Taču viss prasa laiku, un tā pietrūkst, jo vēl arī studēju doktorantūrā.

Kā mūzika un plastikas ķirurģija viena otru papildina?

Jebkura liela medicīnas nozare, īpaši plastiskā ķirurģija, ir radoša. Var, protams, turēties pie tehnikām un aprakstītām metodēm, bet tajā, kas uzrakstīts un kas mācīts pirms gadiem, bieži ir vieta uzlabojumiem. Mani interesē un es vienmēr meklēju, ko var uzlabot, lai galarezultāts man patīk. Tā ir implantu izvēle vai operēšanas tehnika, jebkas – es neesmu no tiem, kam patīk plūst līdzi lielā masā. Nezinu, mūzika vai koris to ir veidojis, bet es vienmēr ļoti kritiski skatos uz jebko, ko kāds man mēģina iemācīt, iestāstīt, pārliecināt. Man ir svarīgs rezultāts – ja veicu plastisko operāciju, tad iespējami labāko versiju, galvenais, lai mums ar pacientu sakrīt viedoklis, kas ir labākais.

Jūsu dzīvē lielu iespaidu atstājusi arī iepazīšanās ar plastikas ķirurgu Jāni Ģīli. 

Jā, beidzot rezidentūru, jākārto rezidentūras eksāmens, kas vienlaikus ir arī sertifikācijas eksāmens. Tas bija pirms 12 gadiem, un man eksāmens noritēja šeit, Plastikas ķirurģijas klīnikā. Kad eksāmens bija nokārtots, dakteris Jānis Ģīlis pasauca mani maliņā un teica – ja kādreiz apsveru domu par darbošanos estētiskajā ķirurģijā, viņš būs priecīgs, ja pievienošos viņa komandai. Tā arī izdarīju un par to joprojām esmu priecīgs un gandarīts. 

Par ko vēl jums dzīvē ir laba sajūta? 

Laba sajūta ir tad, kad ir izdarīta kāda lieta, kas visu laiku urdījusi un tracinājusi. Laba sajūta ir tad, kad esi aizgājis ar bērniem pārgājienā mežā, bet zini, ka tavi pacienti būs drošībā, jo viņiem vienmēr ir sasniedzami citi kolēģi. Lai gan vislabāk es atpūstos gultā ar grāmatu rokā, laba sajūta ir arī pēc lielas fiziskas slodzes – ķermenis jūt, ka darīts kas smags, bet galva ir izvēdināta. Atpūties jūtos arī pēc kora mēģinājuma – lai arī tas varbūt ir fiziski grūti, jūtos gandarīts, emocionāli atpūties un varu priecīgs braukt mājās un lasīt bērniem pasakas.

Sadarbībā ar:

Baznīcas iela 31, Rīga

+371 28 300 800

[email protected]