• Pārtikas drošība. 7 biežākās kļūdas virtuvē

    Reklāmraksts
    27. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Freepick
    Vai tu savā virtuvē saimnieko droši? Visticamāk, nē. Uzzinot maltīšu gatavošanas biežākās kļūdas, turpmāk dārza ogas mazgāsi, bet gaļu vairs ne, dārzeņus izlietnē neliksi, sakārtosi saldētavu un nomainīsi virtuves nažus.

    Digitālā satura autors, fizioterapeits un divu mazu bērnu tētis Gustavs Mellenbergs noskaidrojis septiņas biežāk izplatītās pārtikas higiēnas kļūdas, gatavojot maltītes mājās. Viņš iztaujājis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes asociēto profesori un zinātniskā institūta BIOR pētnieci Margaritu Terentjevu un RIMI šefpavāru Normundu Baranovski.

    1. kļūda. Svaigas gaļas mazgāšana

    Svaiga gaļa ir jāmazgā vai nav? Par šo tēmu Gustavs sociālajos medijos pamanījis karstas diskusijas. Pēc atkausēšanas vai izņemšanas no iepakojuma gaļu tā vien gribas noskalot izlietnē zem tekoša ūdens, jo šķiet, ka tad tā vismaz izskatīsies labāk.

    BIOR pētniece Margarita Terentjeva skaidro, ka gaļas skalošana nebūt nav labākais risinājums: «Uz gaļas var būt dažādi mikroorganismi, arī bīstamie, piemēram, kampilobaktērijas vai salmonella, kas var izraisīt ļoti nopietnas slimības. Skalojot gaļu zem tekoša ūdens, kaitīgie mikroorganismi ne tikai nonāk izlietnē, bet mikropilienu veidā arī izplatās uz virtuves virsmām un tuvumā noliktiem pārtikas produktiem.»

    Atceries: ja arī uz gaļas ir kaitīgie mikroorganismi, tie ies bojā, gaļu pietiekami termiski apstrādājot!

    «Ja tomēr gribas noskalot gaļu, no kuras jau izdalījusies sula vai asiņains šķidrums, tas jādara ļoti uzmanīgi un akurāti – izlietnē, maksimāli cenšoties izvairīties no blakus esošu produktu un virsmu piesārņošanas. Svarīgi rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm gan pirms darbošanās ar jēlu gaļu, gan pēc tam,» uzsver pētniece.

    2. kļūda. Izlietnē sabērti augļi un dārzeņi

    «Netīrākā vieta virtuvē ir izlietne, tāpēc tajā nedrīkst bērt ne augļus, ne dārzeņus, lai tos mazgātu vai mizotu,» norāda Margarita Terentjeva.

    Izrādās, patogēni un slimības izraisoši mikroorganismu var būt arī uz dārzeņiem. Pārtikas laboratoriskajās analīzēs visbiežāk konstatētais piesārņojums, piemēram, salātos, ir E.coli, kā arī salmonellas, listērijas un norovīruss. Piesārņojums var būt arī salātu iekšpusē, tāpēc, mazgājot salātus, rūpīgi jānoskalo katra lapa.

    ! Dārzeņi un augļi jāmazgā katrs atsevišķi, turot tos rokās, vai arī jāieliek sietā un tad rūpīgi jāmazgā tā, lai tie nesaskaras ar izlietnes virsmu.

    3. kļūda. Netīras dārza un meža ogas

    Gustavs ģimenei saldajā ēdienā bija plānojis pagatavot svaigu ogu smūtiju, tāpēc jautāja ekspertei, vai un kāpēc jāmazgā dārzā vai mežā lasītas ogas. Viņa norādīja, ka jāmazgā arī pašu lasītas ogas: «Mežā uz ogām var nokļūt meža zvēru izkārnījumi. Arī uz dārza ogām var nonākt piesārņojums no putniem, kukaiņiem vai mājdzīvniekiem. Ja pirms ēšanas ogas nenomazgājam – to visu apēdam.»

    ! Noteikti jāmazgā arī veikalā pirktās ogas. Lai arī izskatās tīras, uz tām var būt dažādi mikroorganismi un vīrusi.

    4. kļūda. Nesakārtota saldētava

    Eksperte atgādināja par pareiziem produktu saldēšanas noteikumiem gadījumā, ja no neapēstā smūtija Gustavs gribēs bērniem pagatavot saldējumu. «Svarīgi ievērot saldētavā izvietoto produktu saderību,» skaidro eksperte. Produkti, kas pirms ēšanas netiks termiski apstrādāti, jāglabā atsevišķi no jēliem, nepagatavotiem gaļas un zivju produktiem. Piemēram, no smūtija gatavoto saldējumu nedrīkst novietot blakus jēlai gaļai vai zivīm, lai nepārnestu mikroorganismus uz gatavo produkciju.

    ! Turklāt saldētava nedrīkst būt pārblīvēta, jo tad produkti var sasalt nevienmērīgi, tā ietekmējot arī produkta drošību.

    5. kļūda. Ledusskapja baktērijas

    Listērijas to aukstuma izturības dēļ bieži dēvē par ledusskapja baktērijām, jo tās var ilgstoši saglabāties un pat vairoties pārtikas produktos temperatūrā no 0 līdz +4 °C. Lai arī šķiet, ka produktu sasaldēšana mikroorganismus iznīcina, saldētava novērš listēriju vairošanos, bet tās nenogalina.

    Listērijas var ietekmēt centrālo nervu sistēmu, izraisa limfātisko mezglu un iekšējo orgānu bojājumus. Grūtniecēm šī infekcija var būt aborta un priekšlaicīgu dzemdību cēlonis. Arī veci cilvēki ir riska grupa, kam inficēšanās ar listērijām var radīt smagas sekas. Galvenais inficēšanās veids ir nepietiekami apstrādātu vai nepareizi uzglabātu pārtikas produktu lietošana uzturā. Galvenokārt tas attiecas uz atsevišķām produktu grupām: mīkstie sieri, nepasterizēts piens, jēla, nepietiekami pagatavota vai auksti kūpināta gaļa, pārtikas produkti vakuuma iepakojumā ar ilgu derīguma termiņu, salāti. Tieši tāpēc grūtniecēm neiesaka ēst mazsālītu lasi, suši vai mīkstos sierus.

    ! Lai izvairītos no listērijām, jāievēro produktu derīguma termiņš un jāuztur tīrs ledusskapis, kā arī nedrīkst ļaut jēlai gaļai un zivīm saskarties ar citiem produktiem.

    6. kļūda. Termiski neapstrādāti produkti

    Lietojot uzturā termiski pietiekami neapstrādātas olas vai gaļu, var saslimt ar salmonelozi. Visbiežāk salmonella sastopama olas dzeltenumā. Šo infekciju pārnēsā arī dzīvnieki. Infekcija ir nopietna – smaga caureja, vēdersāpes, temperatūra. «Eiropā reģistrēts liels procents gadījumu, kad saslimšana ar salmonellas baktēriju beidzās ar hospitalizāciju,» uzsver Margarita Terentjeva.

    ! Olas pirms lietošanas uzturā obligāti termiski jāapstrādā.

    Vislielākā iespēja inficēties ar salmonellām – ēdot jēlas vai nepilnīgi termiski apstrādātas olas vai arī gatavojot mērces vai desertus no jēlām olām. Veikalā nopērkamās olas ir drošas lietošanai uzturā, jo ražotāji veic pārbaudes par salmonellu klātbūtni.

    7. kļūda. Netīri virtuves dēlīši un naži

    Apzinoties pārtikas higiēnas nozīmību, RIMI šefpavārs Normunds Baranovskis iesaka pievērst īpašu uzmanību virtuves dēlīšiem un nažiem. Lai nepārnestu mikroorganismus no viena pārtikas produkta uz citu, tiem vienmēr jābūt tīriem. Jēlas gaļas griešanai noteikti vajag atsevišķu dēlīti.

    Mikroorganismu augšanai labvēlīga vieta ir arī virtuves naži.

    ! Vislabākie ir metāla viena lējuma naži, jo tos viegli nomazgāt.

    Visnehigiēniskākie naži: ar koka rokturiem, jo tie ir grūti kopjami – mikroorganismi pakļūst zem koka spala. Šādi naži regulāri jāmaina, jo, visticamāk, koka rokturī jau iedzīvojušies dažādi mikroorganismi.

    Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas Safe2Eat ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: šeit.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē