Miljonu vērts padoms: apdrošini savu fertilitāti!

Tā ir – pasaulē ir tikai viena lieta, kuru patiešām nav iespējams ne nopirkt, ne atgūt. Tas ir laiks. Un sievietes iespēja ieņemt mazuli ir limitēta laikā. Diemžēl to var nokavēt un pēc tam nožēlot tāpat kā Dženifere, kurai nu ir 54 gadi un bērnu nav. Viņas ķermenis ir spēcīgs un veselīgs, lai bērnu iznēsātu, bet – reproduktīvā perioda logs sen ir aizvēries.

Par laimi, ja par to iedomājas laikus, modernās medicīnas iespējas var palīdzēt laiku pieturēt un ļaut sievietei pat pēc 40 gadu vecuma iznēsāt mazuli, kurš radies no viņas, piemēram, 30 gadu vecajām olšūnām. Kamēr viņa mācījās, veidoja karjeru, ceļoja, meklēja īsto partneri, audzēja finansiālo pamatu bērna ienākšanai ģimenē, viņas veselīgās olšūnas gaidīja specializētā olšūnu bankā.

Konsultē Nellija Seimuškina – virsārste, ginekoloģe-reproduktoloģe, neauglības ārstēšanas un dzemdību speciāliste klīnikā Northway Riga.

– Dakter, kad jūs ieteiktu sievietei domāt par olšūnu iesaldēšanu?

– Ir, protams, situācijas, kad smagas slimības dēļ gaidāma nopietna ārstēšana, pēc kuras pastāv neauglības risks, tāpēc ārsts var ieteikt sievietei apsvērt olšūnu iesaldēšanu. Bet šoreiz šajā tēmā dziļāk neiesim, jo tie ir īpaši gadījumi, tad sievietei, visticamāk, ir viņas ārstējošais ārsts, kurš viņai to ieteiks.

Ja runājam par, kā mēs, ārsti, sakām, relatīvi veseliem cilvēkiem, es teiktu, ka 35 gadu vecums, ja sievietei vēl bērnu nav un nākotnē viņa tos gribētu, ir gandrīz pēdējais brīdis, kad ļoti nopietni apdomāt olšūnu iesaldēšanu, jo šajā laikā krasi samazinās sievietes reproduktīvās spējas un olšūnu kvalitāte, kas ir būtiska, lai grūtniecība noritētu labi un piedzimtu veselīgs bērniņš. Vēl labāk, ja olšūnas ir iesaldētas agrāk.

Iesaku par to aizdomāties jau no 20 gadu vecuma. Redziet, olšūnu iesaldēšana ir savas fertilitātes apdrošināšana, ko var veikt jau agrā vecumā, nodrošinot ģenētiski vesela bērna piedzimšanu nākotnē. Iemesli par šo tēmu aizdomāties tik agri ir vairāki. Viens ir jau minētais, ka mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā sievietes vairāk fokusējas uz karjeru un vispār kopējā tendence ir sākt domāt par atvasēm stipri vēlāk. Otrs ļoti būtisks faktors – 20 gadu vecumā, kad sievietei ir šīs veselīgās olšūnas, viņa nevar paredzēt un saplānot, kāda būs viņas dzīve un veselība vēl pēc 20 gadiem, kad, iespējams, viņa sāks domāt par grūtniecību. Sievietes fertilitāti ietekmē dažādas slimības, operācijas, ekoloģija, smēķēšana. Olšūnu sasaldēšana ir drošs veids, kā saglabāt savu reproduktīvo potenciālu un izvairīties no nepieciešamības izmantot donora olšūnas nākotnē.

– Kāpēc jūs minat 35 gadus kā pēdējo robežu? Bieži runā par jaunajām māmiņām arī pēc 40.

– Mēs nezinām, kā šie mazuļi ir ieņemti. Ir saprotama cilvēku vēlme dalīties savā priekā, piemēram, sociālajos tīklos publicējot, ka gaidāms vai jau piedzimis mazulis, bet mēs nezinām, kā un cik viegli šī grūtniecība vecumā tuvāk 40 un pēc tam ir nākusi. Bieži tie ir mākslīgās apaugļošanas rezultātā ieņemti bērni, citreiz ļoti, ļoti ilgi gaidīti mazuļi. Protams, ir reizes, kad viss notiek dabiski un viegli, bez komplikācijām, tomēr statistika ir tāda, kāda tā ir.

Redziet, katra sieviete piedzimst ar tādu skaitu olšūnu, cik daba viņai ir paredzējusi. Sasniedzot pubertāti, olšūnas pakāpeniski iet mazumā. Daudzām sajauc galvu doma – ja ir mēnešreizes, tad joprojām var ieņemt mazuli. Bet tā nav vienmēr, jo ir iespējamas mēnešreizes bez olšūnas nobriešanas. Var būt, ka asiņošana ir regulāra katru mēnesi, bet ovulācija, bez kuras ieņemt mazuli nav iespējams, gan ne – reizēm tā ir, bet reizēm nav. Pēc 45 gadiem mēnešreizes vispār ļoti bieži ir pilnībā bez ovulācijas.

Patiesībā reproduktīvā līkne sāk iet uz leju jau no 30 gadu vecuma, bet 35–37 gados kritiens ir dramatisks.

Tāpēc, jā, 35 gadi ir brīdis, kad pilnīgi noteikti ir laiks uzdot sev šo jautājumu – vai es vēlēšos bērnus? Ja atbilde ir jā, bet ne tagad, iesaku negaidīt, bet rīkoties un sasaldēt savas olšūnas, vienalga, vai šobrīd ir dzīvesbiedrs vai nav.

– Ko darīt, ja sievietei vairs nav 35?

– Tāpat kā mēdz teikt, ka īstais laiks, lai iestādītu koku, bija pirms 10 gadiem, bet otrs labākais ir tagad, arī šajā gadījumā – jā, pirmais labākais laiks bija līdz 35 gadu vecumam, bet otrs labākais ir tagad. Jebkura vecuma sievietēm, kuras domā par olšūnu iesaldēšanu, tik un tā ir jāsāk ar gana klasisku, ierastu vizīti pie ginekologa, lai pārliecinātos, vai nav kāds iekaisuma process un kāds ir vispārējais veselības stāvoklis. Vizītes laikā ārsts ar ultrasonogrāfijas palīdzību var arī noteikt, cik olšūnu sievietei ir atlicis, un kopā ar pacienti izlemt, vai ir vērts sākt olšūnu iesaldēšanas procesu.

Tā ir investīcija nākotnē. Pat ja tagad sieviete uzskata – vēl ir laiks un es visu paspēšu.

Neiesaldē jau vienu šūnu – ir labi, ja ir 10–12. Iespējams, vecākai sievietei vienā reizē var paņemt mazāk olšūnu, piemēram, piecas, un tad vēlāk procesu atkārtot, lai paņemtu vēl. Tā ir individuāla saruna, bet noteikti nevajag atlikt, un, ja šis jautājums ir aktuāls, var vienkārši aiziet vizītē, par to parunāt un saprast, kādas ir iespējas.

– Ārsts saka – ar veselību viss kārtībā, varam sākt procesu. Kas notiek tālāk?

– Vispirms ārsts izrakstīs sievietei medikamentu un medicīnas personāls rūpīgi apmācīs, kā to injicēt sev vēderā ap nabu. Tas būs jādara 10–12 dienas pēc kārtas. Zinu, ka daudzām šajā mirklī nolaižas rokas un viņas saka – nē, es nespēšu sev iedurt! Bet, godavārds, tas nesāp! Pamēģināju injicēt pati sev, lai droši apgalvotu to pacientēm. Oda kodiens ir sāpīgāks. Turklāt tā nav klasiska šļirce, bet ierīce, kas drīzāk izskatās pēc pildspalvas, līdzīga insulīna aparātam, ko lieto cilvēki ar diabētu. Adata ir īsa, smalka. Var palūgt palīdzību arī partnerim, mammai, labai draudzenei. Aiztaisi acis, un otrs lai ievada medikamentu! Sievietes, kuras tā ir darījušas, pēc tam smejas, ka tiešām nav sapratušas, kurā mirklī notika dūriens un tika injicētas zāles, jo tas bija gandrīz nemanāms.

Viena menstruālā cikla laikā sievietes organismā parasti aug viens folikuls – pūslītis, kur iekšā ir olšūna. Šis medikaments stimulē, lai augtu vairāki.

Šo 10–12 dienu laikā, kamēr sieviete veic injekcijas, viņai divas trīs reizes jāatnāk 15 minūšu vizītē pie ginekologa, lai pārliecinātos, kā aug folikuli. Apmēram pēc 10. dienas (līdz 12. dienai) ir jāievada cits medikaments – trigeris, kas olšūnām liek nobriest. Tad 36 stundu laikā olšūnas ir jāpaņem. To ārsts dara caur maksti īsas narkozes laikā, manipulācija ilgst līdz pusstundai. Šī ir vienīgā diena, ko mēs iesakām paņemt brīvu, jo pēc narkozes paciente var justies ne tik enerģijas pilna, lai atgrieztos darbos.

– Vai zālēm, ko injicē, nav nejauku blakņu? Esmu dzirdējusi, ka sievietes mēdz justies ļoti slikti.

– Jūs noteikti domājat olnīcu hiperstimulācijas sindromu. Neesmu to redzējusi jau gadiem, jo mūsdienās olnīcu stimulācija ir daudz maigāka nekā, piemēram, pirms vairākiem gadiem, kad uzsāka olšūnu iesaldēšanu.

Reproduktīvās medicīnas nozarē viss attīstās ļoti strauji, ir jaunas tehnoloģijas, jauni, vēl precīzāki medikamenti, ar mazākām blaknēm. Šobrīd tiešām ir vislabākās iespējas visu izdarīt nesāpīgi, droši, ar ļoti zemiem riskiem.

Kā jau minēju, iesakām ņemt brīvu tikai olšūnu paņemšanas dienu, bet visā sagatavošanās laikā sievietes lielākoties turpina darīt savus ikdienas darbus un tikai garāmejot ieskrien uz pāris īsām nepieciešamām vizītēm.

– Kas notiks ar olšūnām, kuras paņemsiet?

– Tās saudzīgi sasaldēs un glabās, līdz sievietei būs nepieciešamas. Turklāt mūsdienu kriobanka nozīmē ne tikai olšūnu glabāšanu, bet arī transportēšanu – tehnoloģijas ļauj transportēt bioloģisko materiālu speciālos rezervuāros, kur šis materiāls būs drošībā. Tas nozīmē, ja sieviete pārcelsies dzīvot uz citu valsti, mēs varēsim droši nosūtīt viņas olšūnas, kad viņa izlems, ka ir pienācis īstais laiks.

– Tad šis brīdis pienāk, sieviete ierodas pie jums un saka: dakter, es gribu bērniņu! Jūs ņemsiet vienu olšūnu un apaugļosiet?

– Pat pie labākās olšūnu kvalitātes visas neveidos embrijus. Apaugļošanas procesā daļa olšūnu var aiziet bojā, tāpēc izmantos vairākas. Ja ir iesaldētas, piemēram, 10–12 olšūnas, iesaku ņemt visas. Veicot mākslīgās apaugļošanas ciklu, aptuveni 40 procenti olšūnu, izmantojot sievietes partnera vai donora spermu (kuras kvalitāte arī ir jāņem vērā), pārtaps embrijos. Tātad no minētā daudzuma izveidosies četri pieci embriji.

Kamēr notiek mākslīgās apaugļošanas cikls, pacienti sagatavo embrija ievietošanai viņas dzemdē. To dara, kad embrijs ir piecas dienas vecs. Tad pēc divām nedēļām veic analīzes, lai saprastu, vai process norit veiksmīgi.

– Kas notiks ar pārējiem embrijiem?

– Tos var sasaldēt, lai vēlāk arī ievietotu sievietes dzemdē, viņa iznēsātu un dzemdētu ģenētiski veselus bērnus.

– Svarīgs jautājums – cik tas viss maksā?

– Samaksa veidojas no divām daļām. Pirmkārt, medikamenta, ko izmanto folikulu augšanas stimulācijai. Šī daļa ir individuāla, jo, ja zāļu vajag mazāk, arī cena būs zemāka. Vēl ir vizītes un manipulācijas, kad olšūnas paņem. Viss kopumā varētu izmaksāt ap 2000 eiro. Olšūnu uzglabāšana maksā 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā.

Tā ir investīcija nākotnē. Pat ja tagad sieviete uzskata – vēl ir laiks un es visu paspēšu, to neviens nevar paredzēt. Olšūnu iesaldēšana ir kā apdrošināšana. Labāk, ka tā ir, un sieviete mierīgi var dzīvot savu dzīvi, apzinoties, ka, pienākot īstajam brīdi, viņa varēs ieņemt bērnu no savām sasaldētajām olšūnām, nevis izmantos donoru olšūnas.

Pacientēm, kuras cenas dēļ svārstās, vai tagad iesaldēt olšūnas, saku – vēlāk, ja ap 40 gadiem neizdosies ieņemt mazuli dabiskā ceļā, mākslīgā apaugļošana būs sarežģītāka, jo tad olšūnu būs mazāk un, ļoti iespējams, vajadzēs atkārtotas stimulācijas. Arī ģenētiskā materiāla kvalitāte vairs nebūs tik laba, un ir lielāks neveiksmju risks, tāpēc tajā brīdī tas noteikti izmaksās vēl dārgāk.

– Jūs noteikti piedzīvojat daudzus skaistus stāstus, kur sievietes redz, ka bija vērts veikt olšūnu iesaldēšanu. Padalīsiet ar kādu no tiem?

– Man tiešām šādu stāstu ir neskaitāmi daudz. Pavisam nesens notikums. Kāda sieviete atnāca pie manis 37 gadu vecumā, tobrīd viņai nebija partnera, un, lai gan sākumā domājusi veikt mākslīgo apaugļošanu ar donora spermu, izlēma savas olšūnas iesaldēt. Laimīgi precējusies, viņa atgriezās pie manis pēc pieciem gadiem, diemžēl jau pāris gadu neveiksmīgi bija centusies ieņemt mazuli dabiskā ceļā. Veicot ultrasonogrāfiju, sapratām iemeslu: lai gan pacientei bija tikai 42 gadi, viņai gandrīz nebija palikušas apaugļoties spējīgas olšūnas. Tāpēc paņēmām sasaldētās olšūnas un uzsākām mākslīgās apaugļošanas ciklu ar viņas dzīvesbiedra spermu. Tur bija, šķiet, septiņas olšūnas, no tām izveidojās trīs embriji. No tiem šim pārim jau ir viens bērns, un viņa gatavojas nākamajam mazulim.

Šādi notikumi mani iedvesmo strādāt, un gribētos, lai sievietes biežāk izmanto iespēju iesaldēt olšūnas. Tad šo stāstu ar ļoti laimīgām beigām būtu vēl vairāk.

Uzziniet vairāk par „Northway” klīniku, tās pakalpojumiem un pieredzējušo speciālistu komandu northwayklinika.lv

Pieteikties uz konsultāciju pie „Northway” klīnikas speciālistiem iespējams, zvanot uz tālruni +371 26407723 vai +371 28664723,

rakstot e-pastu [email protected], kā arī elektroniskā pieraksta sistēmā piearsta.lv.

Reklāmas materiāls sadarbībā ar: