Menopauze? Nepauzē!

Menopauzes simptomi (karstuma viļņi, garastāvokļa maiņas, trauksme, sirdsklauves, atmiņas un koncentrēšanas traucējumi, svara pieaugums  un maksts sausums, utt.) galvenokārt ir saistīti ar estradiola – sieviešu dzimumhormona, kas saistīts ar estrogēniem – līmeņa samazināšanos. Sievietes organismam jāpārskaņojas no regulāra ikmēneša cikla uz samazinātu hormonu ražošanu. Katrai sievietei pielāgošanās hormonālajām izmaiņām notiek individuāli. Visbiežāk sastopamie un kaitinošākie menopauzes simptomi  ir tieši karstuma viļņi. Tie būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, tāpēc svarīgi izvēlēties individuālu pieeju, lai piemeklētu atbilstošāko terapiju.

Hormonu aizstājterapija (HAT) efektīvi samazina vazomotoros simptomus, kas saistīti ar samazinātu estrogēnu līmeni menopauzes laikā. HAT līdzekļi izsniedzami tikai pret ārsta recepti un nav savstarpēji aizstājami. Sieviešu veselības iniciatīvas pētījuma rezultāti ASV parādīja, ka hormonu aizstājterapijas risks tiek uzskatīts par zemu. Bet HAT ir vairākas kontrindikācijas un iespējamās blakusparādības, tāpēc daudzas sievietes labāk izvēlas citas alternatīvas.

Farmaceits var palīdzēt izvēlēties arī piemērotu dabīgu augu valsts līdzekli. Šie līdzekļi piemēroti, ja menopauzes simptomi nav tik smagi, ja HAT kontrindicēta vai rada blaknes, kuru dēļ to lietošanu nevar turpināt.

Kā piemēram, hormonālo problēmu risināšanā var izmantot arī dabisku terapiju – fitoestrogēnus. Tie ir nesteroīdi polifenolu klases augu metabolīti, dabiskas, nesteroīdas vielas, kam piemīt strukturāla līdzība ar estrogēnu.  Divas galvenās fitoestrogēnu klases ir izoflavoni un lignāni. Uzturā izoflavonu avoti ir sojas pupiņas un citi pākšaugi, bet nozīmīgākie lignānu avoti ir linsēklas, pilngraudu produkti, augļi, ogas un dārzeņi (īpaši pākšaugi). 

Fitoestrogēnu avots var būt arī uztura bagātinātāji. Sievietes veselību fitoestrogēni ietekmē pozitīvi un  ar menopauzi saistītās veselības problēmas ir mazākas. Klīnisko pētījumu rezultāti apstiprina fitoestrogēnu pozitīvo iedarbību uz nervu sistēmu, kardiovaskulāro sistēmu un kaulaudiem.

No sojas auga (Glycine max) iegūtās sojas pupiņas satur izoflavonus. Āzijas valstīs, kur soja ir ikdienas uztura sastāvdaļa, karstuma viļņus sievietēm novēro daudz retāk. Lai būtu efekts, dienā jāuzņem 40–80 mg sojas (Amerikā ar uzturu cilvēks uzņem mazāk nekā 3 g, bet par Latviju datu nav). Pētījumos par linsēklām dzīvniekiem un saistībā ar krūts vēža riska mazināšanu, īpaši sievietēm postmenopauzē, gūti rezultāti, kas apstiprina riska mazināšanu. Linsēklas satur omega-3 taukskābes, kas uzskatāmas par krūts vēža risku mazinošu līdzekli. Turklāt linsēklās esošā fitoestrogēnu grupa – lignāni – mazina klimaktēriskos simptomus.

Menopace – sabalansēta vitamīnu un mikroelementu kombinācija. Satur arī pietiekamu sojas izoflavonu daudzumu.

Menopace Plus sastāvā vitamīni un minerālvielas, kā arī vairāki augu ekstrakti. Sojas izoflavoni jūtami samazina karstuma viļņus un ar to saistītos pašsajūtas traucējumus. Salvijas ekstrakts palīdz samazināt pastiprinātu svīšanu. Linsēklu lignānu ekstrakts, kam pozitīva ietekme uz kognitīvajām funkcijām un emocionālo stāvokli. Zaļās tējas ekstrakts kura  sastāvā 55% polifenoli, kas aktivizē vielmaiņas procesus, satur daudz antioksidantus.

Var lietot ilgstoši. Vēlamo efektu parasti novēro pēc 2–3 mēnešu lietošanas.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Raksts tapis sadarbībā ar Vitabiotics Latvija  

https://vitabiotics.lv