Atšifrē un izārstē atviļņa slimību!

Kakls sāp!

Ausu, kakla un deguna saslimšanās pēdējā desmitgadē arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība kuņģa skābes ietekmei uz rīkli, muti, aizdeguni un degunu. Un citādi jau arī nebūtu iespējams, jo arvien vairāk cilvēku sūdzas par kamola sajūtu un diskomfortu kaklā, hronisku un ilgstošu klepu, kam īsti nav iemesla, tecēšanas sajūtu aizdegunē, apgrūtinātu deguna elpošanu. «Bieži vien cilvēku ik rītu moka nelielas kakla sāpes, sajūta, ka tas nobrāzts. Dienas gaitā šīs nepatīkamās sajūtas parasti pāriet, bet otrā dienā sākas atkal. Izdzirdot no pacienta iepriekšminētās sūdzības, ārstam uzreiz skaidrs, ka te, iespējams, darīšana ar ekstraezofagālā refluksa slimību jeb laringofaringeālā atviļņa slimību,» uzsver Kristaps Dambergs. Izrādās, atvilnis mūsdienās ir viena no biežākajām veselības problēmām, tikai daudzos gadījumos tā pazīmes nav izteiktas un cilvēks dzīvo, pat nezinādams, ka viņam šāda slimība ir.

Ilze Sokolova piebilst – pie slimības pazīmēm var minēt arī mēles aplikumu: tā parasti ir balta, pat ar tādu kā ģeogrāfisku zīmējumu. Var būt arī balss aizsmakums, sajūta, ka grūti norīt ēdienu. «Tas nozīmē, ka skābe jeb kuņģa enzīmi iedarbojas tieši uz kaklu, balseni, degunu, arī ausīm, aizdeguni un mutes gļotādu. Manot kādu no iepriekšminētajām ikdienu traucējošām pazīmēm, vajadzētu doties pie otolaringologa, kurš pārliecināsies, kas tieši izraisījis minētās pazīmes.» Ja mēle kļuvusi sāpīga, ir smaganu bojājumi, uz mēles ir čūlas, pie ārsta jādodas obligāti. Tāpat arī tad, ja kakla sāpes rītos un/vai neliels krekšķis turpinās ilgāk nekā astoņas nedēļas.

Izmeklēt un ārstēt!

Lai lemtu par ārstēšanas taktiku, ārsts vispirms iztaujās par cilvēka dzīvesveidu (milzīga nozīme ir, piemēram, ēšanas paradumiem!), kā arī veiks apskati. «Ar endoskopu vai tiešā veidā apskatām gan kaklu, gan balseni, gan deguna dobumu. Jāpiebilst, ka apskate ar endoskopu notiek lokālajā anestēzijā, tāpēc tā ir maksimāli saudzējoša un nesagādā pārliekas neērtības. Turklāt atkarībā no ārsta profesionalitātes tā ilgst tikai minūti vai divas,» uzsver Kristaps Dambergs.

«Tuvu barības vadam atrodas balsenes kausiņskrimšļi. Ja to gļotāda uztūkusi, pacientam ir sajūta, ka kaklu kairina svešķermenis. Lielākas sūdzības rada zembalssaišu tūska, tāpat arī pirmsvēža stāvoklis vai pat audzējs. Tāpēc traucējošās sajūtas nevajag ignorēt,» uzsver ārsts.

«Ja izmaiņas ir nelielas – apsārtusi, kairināta gļotāda –, terapiju uzsāksim vai nu ar diētu, vai medikamentiem – tas atkarīgs no pacienta. Ja izmaiņas nopietnākas, iespējams, būs nepieciešams veikt audu biopsiju. Nereti cilvēka galvenais uztraukuma iemesls – vai tas nav audzējs. Tādā gadījumā labāk veikt padziļinātu pārbaudi. Jo arī stress provocē atvilni,» uzsver Ilze Sokolova.

Ja ārstam skaidrs, ka nopietna slimība nav pie vainas, ārstēšanu vislabāk sākt ar uztura izmaiņām, pareizu diētu. «Mainot ēšanas paradumus, pāris mēnešu laikā sūdzības var pāriet it kā pašas no sevis,» uzsver Ilze Sokolova. Vispirms vajadzētu ieviest regulāras ēdienreizes – ik dienas ēst brokastis, pusdienas, vakariņas, bet vislabāk, ja iespējams ieviest vēl divas uzkodu reizes. Jo viens no veiksmīgas ārstēšanas nosacījumiem ir ēst bieži, bet mazām porcijām. «Aizņemtā darba grafika dēļ cilvēki paēd brokastis, pusdienām neatliek laika un tad kārtīgi pieēdas vakarā. Tā ir visu moderno un attīstīto valstu problēma. Taču lielāko ēšanas reizi vajadzētu organizēt pusdienlaikā, bet vakarā iztikt ar vieglu maltīti, izvairoties no trekniem, asiem un kairinošiem ēdieniem. Katrā ziņā pēdējoreiz drīkstētu ēst ne vēlāk kā divas stundas pirms gulētiešanas,» skaidro Kristaps Dambergs. Starp citu, tiem, kam atvilnis, no trekniem, asiem, kairinošiem ēdieniem būtu jāizvairās vispār.

Jāievēro vēl daži noteikumi: necelt neko smagu (arī smagumu celšana veicina atvilni) un  pārāk cieši nesavilkt jostu (arī tas veicina atvilni).

Uzturā nevajadzētu lietot tomātus un to izstrādājumus, vīnu, atsevišķos gadījumos banānus. Tāpat arī šokolādi, ķiplokus, melnu kafiju tukšā dūšā , kā arī veselīgo ingvera tēju. Un, protams, smēķēt. Toties atviļņa simptomus mazina pētersīļi un selerija zaļā veidā, kā arī kurkuma.

«Ja diēta izrādījusies mazefektīva vai pacients tūlīt grib sākt ar medikamentu terapiju, tad galvenā terapijas metode ir protonu sūkņa inhibitoru lietošana divu trīs mēnešu garumā. Ja pēc šīs terapijas situācija neuzlabojas, jāmeklē palīdzība pie gastroenterologa, » uzsver Ilze Sokolova. Tiesa, jāievēro pareiza medikamentu lietošana – tablete vai divas (kā noteicis ārsts) jāieņem no rīta, aptuveni pusstundu pirms ēšanas un/vai arī vakarā tukšā dūšā pirms gulētiešanas.

Atvilnis – arī bērniem

Samērā maz tiek runāts par to, ka no atviļņa var ciest arī bērni. Izrādās, tieši atvilnis var veicināt elpošanas traucējumus, kas saistīti ar aizdeguna mandelēm, sekretoro otītu jeb šķidruma uzkrāšanos bungdobumā. Tāpat arī gadījumos, ja bērns bieži slimo ar ilgstošām, smagām iesnām, vidusauss iekaisumu, bronhītu, deguna blakusdobuma iekaisumu, vajadzētu pārliecināties, vai viņam nav atviļņa slimība. «Nesen veikts pētījums Bērnu slimnīcā pierādīja – bērniem, kam ir sūdzības par atvilni, ir lielākas aizdeguna mandeles nekā bērniem, kam nav atviļņa,» uzsver Kristaps Dambergs.

«Vēl viena atviļņa pazīme bērniem ir raksturīga smaka no mutes rītos un balts mēles aplikums. Redzot šīs pazīmes, vecākiem noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu,» uzsver Ilze Sokolova.

Par daudz ēsts…

Gastroenteroloģe Veneranda Duļbinska skaidro: viena no biežākajām slimībām gastroenterologu praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). Aptuveni 60% pieaugušo gada laikā ir sūdzības, kas raksturīgas šai slimībai. Diemžēl pieaug arī ar GERS saistīta barības vada vēža gadījumu skaits. Interesanti, bet bieži tā dēvēto atviļņa slimību var veicināt nepareizs dzīvesveids, piemēram, pārēšanās…
«Gastroezofageālā refluksa slimības galvenais simptoms ir grēmas jeb dedzināšana aiz krūšu kaula. Protams, ir arī citi simptomi: vēdera uzpūšanās, slikta dūša, šķebināšana, atraugas, miega traucējumi, sāpes vēderā. Un vēl – simptomi nereti var būt saistīti ar citu orgānu slimībām – laringītu, faringītu, otītu, bronhiālo astmu. Respektīvi, GERS var maskēties aiz epriekšminēto slimību simptomiem. Svarīgi piebilst, ka var būt arī sāpes krūškurvī. Taču šīs sāpes svarīgi diferencēt jeb atšķirt no kardiālas dabas slimībām – vai nav kāda sirdskaite. Tikai tad, kad tas izdarīts, var runāt par gastroezofageālo refluksu,» uzsver gastroenteroloģe. Ja atviļņa simptomi parādās biežāk nekā divas reizes nedēļā, tā ir gandrīz droša pazīme, ka cilvēks jau slimo ar GERS. Svarīgi, ka GERS vai pastāvīgas bailes par to, ka nākotnē var attīstīties kāda smaga slimība, izteikti pazemina pacienta dzīves kvalitāti.

Kas provocē slimību?

«Šīs slimības izcelsmes dominējošais nosacījums ir atvilnis – kuņģī esošā sālsskābe kopā ar gremošanas trakta enzīmiem nokļūst kontaktā ar barības vada gļotādu, rada tajā bojājumu – veidojas iekaisīgas izmaiņas barības vadā. Tad, veicot izmeklējumus, atrodam, ka sālskābes līmenis barības vadā ir augsts. Bet! Var būt arī tā, ka sālskābes līmenis barības vadā ir normāls,» skaidro Veneranda Duļbinska. Kas tad izraisa šos bojājumus barības vada gļotādā? «Visticamāk, pie vainas ir barības vada aizsargmehānisma mazspēja, arī barības vada gļotādas jutīgums jeb sensitivitāte.

Kā diagnosticēt?

«Ja atkārtojas un saglabājas iepriekšminētās raksturīgās sūdzības, jādodas pie ārsta, kurš izlems izmeklēšanas metode – endoskopija, divdesmit četru stundu pH metrija vai rentgenoskopija – veicama un kāda ārstēšana ir nepieciešama. Endoskopiski slimībai raksturīgās izmaiņas atrodam aptuveni 40% gadījumu. GERS jēdzienam atbilst gadījumi, kad barības vadā ir radušies bīstami bojājumi. Šie bojājumi var būt gan čūla, gan stenoze, gan asiņošana. Var būt arī mazāk izteiktas, taču potenciāli bīstamas iekaisuma izmaiņas,» paskaidro gastroenteroloģe.

Jau iepriekš tika pieminēts, ka bojājumus barības vada gļotādā var veicināt barības vada aizsargmehānisma mazspēja. «Barības vadu slēdz apakšējais sfinkteris. Nereti sfinktera relaksācija var notikt, lietojot kardiāla tipa medikamentus. Atviļņa veidošanos var ietekmēt apakšējā sfinktera vājums vai neslēgšanās, ko var izraisīt pārlieka smaguma celšana, smagas fiziskas aktivitātes, arī pārēšanās. Bieži vien pārēšanās izraisīts sfinktera vājums iet roku rokā ar izteikti paaugstinātu ķermeņa masu. Vēl viens faktors: tā dēvētā hiatālā trūce – anatomiski iegūts defekts, piemēram, ar vecumu saistītas fizioloģiskas izmaiņas diafragmā pēc smaga fiziska darba. Var būt arī tā, ka GERS provocē palēnināts kuņģa tukšošanās ātrums, kas var būt saistīts ar citām slimībām vai arī ar trekna, salda, kalorijām bagāta uztura uzņemšanu,» skaidro Veneranda Duļbinska.

Kas jaievēro, lai no šīs slimības izvairītos?

Ieklausīties sevī! Ievērot mērenību visās dzīves jomās! Nepārēsties, neēst pirms miega. Jāatturas no kaitīgajiem ieradumiem, pārmērīgas kafijas lietošanas, nepamatotas medikamentu, arī protonu sūkņa inhibitoru lietošanas. Ārsts noteiks medikamenta devas lielumu un ārstēšanas ilgumu katram individuāli,» skaidro ārste. Veneranda Duļbinska piebilst: dzīves kvalitāti var uzlabot, mainot dzīvesveidu – regulāri ēdot, atsakoties no produktiem, kas veicina atvilni, nepārforsējot ar sportiskām aktivitātēm. «Gribu uzsvērt: cilvēki diezgan bieži protonu sūkņa inhibitorus lieto gandrīz kā vitamīnus, pēc vajadzības. Taču tos nedrīkstētu lietot bez konsultācijas ar ārstu, jo tādējādi var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās.»

MAZINĀT ATVILNI?

• REGULĀRI ĒST
• ĒST BIEŽĀK, BET MAZĀM PORCIJĀM
• NEĒST VAKARĀ, VISMAZ 2 STUNDAS LĪDZ GULĒTIEŠANAI
• IZVAIRĪTIES NO TREKNIEM, ASIEM, KAIRINOŠIEM ĒDIENIEM
• NECELT NEKO SMAGU – ARĪ SMAGUMU CELŠANA VEICINA ATVILNI
• ATLAIST JOSTU – STINGRI SAVILKTA JOSTASVIETA ARĪ VEICINA ATVIĻŅA VEIDOŠANOS

Rīgā, Vienības gatvē 51

Reģistratūra: darbdienās 9.00–18.00, sestdienās 10.00–15.00

E-pasts: [email protected]

www.lorklinika.lv