Rīga +26°C 
Vēsts par Paula Bankovska nāvi bija tikpat šokējoša kā tā, kas tika saņemta gadu iepriekš – toreiz mūžībā aizgāja viņa tuvākais cilvēks, Paula mīļotā sieviete rakstniece Andra Neiburga.
Vēl iepriekšējā vakarā viņa apmeklēja saviesīgu pasākumu, bet nākamo dienu vairs nepiedzīvoja… Arī to, ka Paula laiks var beigties vien 47 gadu vecumā, nespēja iedomāties neviens. Tikai mēnesi pirms viņa nāves vēl iznāca Paula jaunākais romāns – Pasaules vēsture. «Neticu. Kā tas var būt? Vēl viens izcils intelektuālis devies prom,» tajā melnajā svētdienā pauda kinopētnieks un tulkotājs Viktors Freibergs.
Runāja, Bankovskim bijušas problēmas ar sirdi, bet visu vēl vairāk sarežģījis Paula dzīvesveids. Pēdējo gadu rakstniekam klājies smagi.
Īpaši grūti bijis pēc Neiburgas nāves. Šo zaudējumu viņš tā arī nav spējis pārdzīvot, skumjas gluži kā sniega lavīna gāzušās pāri Paulam un sadragājušas viņu.
Atvadu dienā runu teica Paula vecākais brālis mākslas zinātnieks un žurnālists Pēteris Bankovskis. «Es domāju nav nepieciešams pakavēties pie Paula dzīves gājuma, jo pēdējās dienās tas ir vairākkārt un dažādos veidos īsumā publicēts. Pieminēšu tikai divus teksta ietvarus, jo, kā jau mēs visi pēdējās dienās lasījām, Pauls pamatā dzīvoja tekstā, un tāpēc tos arī izmantošu – vienu sākumā, bet otru beigās,» runu sāka Pēteris.
«Pagājušās nedēļas sestdienas vakarā mums bija sarunāts doties pie tēva uz dzimšanas dienu, bet viņš kaut kādā veidā šīs savas dzīves gaitas izbeidza… Starplaikā, jāteic, gadus divdesmit es tikpat kā ar Paulu nesatikos, kaut gan viņš dzīvoja ap stūri. Viņš kaut kādu, man joprojām nezināmu, iemeslu pēc bija izlēmis, ka viņam nevajag ar mani nedz satikties, nedz biedroties, nedz kaut ko pārrunāt. Līdz ar to var teikt, ka Paula dzīve, kuru zina lielākā daļa šeit klātesošo, man ir pilnībā nezināma. Es tikai no nostāstiem un atmiņu stāstiem kaut ko par Paulu zinu.
Viņš manā dzīvē atgriezās pirms nedaudz vairāk kā gada, pēc Andras nāves…
Tad viņš kaut kādā veidā atgriezās manā dzīvē. Bet atgriezās kā tāds projām plūstošs elements,» atklāja Pēteris.
«Pirms nedaudz vairāk kā mēneša iznāca Paula pēdējais pabeigtais darbs – romāns Pasaules vēsture. Vairāki no mums bijām uz grāmatas priekšā lasīšanu, kur tika lasīti īsi fragmenti – ko katrs mācēja uzšķirt, to lasīja. To grāmatu nebija izlasījis tikpat kā neviens, tagad daži to ir izlasījuši, arī es izlasīju līdz beigām. Un beigās viena no galvenajām varonēm Marta aiziet… Un es šo Martas aiziešanu pārliku uz Paula došanos ceļā. Un tas skan tā: «Aizairējies līdz upes vidum, viņš ienira. Tajā pašā mirklī mākoņi pašķīrās, no debesīm atspīdēja gaisma, un daži saules stari aizsteidzās līdz zemūdens tumsai līdz viņa saulei.» Tā beidzās Pasaules vēsture. Tā beidzās Paula šīs zemes pasaules vēsture…»
