Rīga +4°C 
Tiekoties Rīgā ar savu draudzeni Ilvu, Magone atklāja, ka nogurusi no nemitīgajiem mēģinājumiem sakārtot sadzīvi. Iepriekš viņa apsvēra gan moduļu mājas iegādi, gan dzīvokļa pirkšanu, gan pašreizējā īpašuma remontu, tomēr katrā no variantiem radušies kādi šķēršļi.
«Moduļu māju gribēju – nesanāk. Aizeju dzīvokli pirkt – atkal tur kaut kas neštimmē,»
savās neveiksmēs dalās Magone.
Mājokļa jautājums dzejniecei sagādājis galvassāpes jau ilgāku laiku. Viņas pašreizējā lauku māja celta pagājušā gadsimta 40. gados un tai nepieciešami ievērojami uzlabojumi. Magones sadzīvi apgrūtina pat tik ierastas lietas kā veļas mazgāšana un mazgāšanās – ūdens jāsanes, bet dušas mājā nav. Arī apkures sistēma nav pietiekami efektīva, lai aukstajā laikā telpās nodrošinātu vēlamo siltumu.
Vēl nesen Magone bija apņēmības pilna savā īpašumā uzstādīt jaunu moduļu māju. Taču, noskaidrojot, ka pilnībā aprīkots aptuveni 60 kvadrātmetrus plašs mājoklis varētu izmaksāt vairāk nekā 100 000 eiro, viņa no šīs ieceres atteicās. Pēc tam dzejniece apsvēra iespēju ieguldīt līdzekļus esošās mājas remontā, taču arī apkures sistēmas modernizācija izrādījās dārga.
Nu Magone sākusi apsvērt citu risinājumu – atvadīties no dzīves laukos pavisam.
«Es nospriedu, ka ir jānāk dzīvot uz pilsētu, uz Rīgu,» draudzenei Ilvai paziņo Magone.
Dzejniece neslēpj, ka viens no iemesliem ir vēlme būt tuvāk draugiem. Dzīvojot laukos, spontānas tikšanās un kopīga laika pavadīšana ne vienmēr ir iespējama, tāpēc Magone labprāt to mainītu.
«Ir labi reizēm satikties, bet ir slikti dzīvot tik tālu,» viņa atzīst.
Tomēr pārcelšanās uz galvaspilsētu nebūtu vienkāršs lēmums. Magonei jādomā ne tikai par jauna mājokļa atrašanu, bet arī par bērnu ikdienu – skolu, pulciņiem un piemērotu apkaimi, kur viss nepieciešamais būtu ērti sasniedzams.
Vēl nesen dzejniecei bija pavisam citi nākotnes plāni. Viņa vēlējās Gulbenes novadā attīstīt lauku tūrismu, savā īpašumā rīkot pasākumus un uzņemt viesus.
