Helmuts Bēķis sarunā ar portālu santa.lv atklāj, ka reiz piedzīvojis dzīvībai bīstamu situāciju. Viss sācies ar pavisam vienkāršu vēlēšanos – pirmo reizi sagaidīt saullēktu pie jūras. Viņš bija sarunājis agrā rīta stundā doties uz jūru kopā ar kādu paziņu, taču norunātajā laikā kompanjons neieradās.
Bēķis nolēmis, ka tas nav iemesls, lai mainītu savus plānus:
«Domāju – bļāviens, saule lec piecos, un ir četri četrdesmit.
Es taču nebraukšu mājās!»
Rakstnieks uz Vecāķu nūdistu pludmali devās viens. Pie reizes nolēmis arī nopeldēties. Bēķis aizrāvies un aizpeldējis tālu no krasta. Kad gribējis atgriezties, sapratis – spēki sāk izsīkt. «Es vienkārši noguru,» atceras Bēķis.
Par laimi Helmutam izdevās atgriezties krastā, un tikai tad viņš pa īstam sapratis, ka šis piedzīvojums varēja beigties traģiski.
Rakstnieks ir laimīgi precējies trīs bērnu – divu meitu un dēla tēvs. «Sieva ir mana saule un zvaigznes. Talanta cienītājiem, kuriem patīk mana daiļrade, jāpateicas sievai, kura ļauj man rakstīt. Rakstīšana ir mana pašrefleksija, pašterapija. To joprojām saskaņoju ar ģimeni,» atklāj rakstnieks, kurš apņēmies sievu reizi mēnesī vest uz randiņu.










































































































































































