Režisore Liena Šmukste: «Ja man jautātu, vai lasu Bībeli, es teiktu – jā, Straumēnus»

Cēsu Mazā teātra iestudējums Bezgalīgais ritums šoruden dodas viesizrādēs – pēc viesošanās Edvarta Virzas memoriālajā mājā Billītes to varēs piedzīvot arī Līvānos, Liepājā, Daugavpilī un Kuldīgā. Izrāde sajūtu teātra formā veidota pēc Virzas Straumēnu motīviem. Skatītāji, ieejot telpā ar aizsietām acīm, tiek aicināti izjust lauku dzīves ritējumu, ļaujoties skaņām, smaržām un pieskārieniem.

Šāda materiāla izvēle nav nejauša – Straumēni Lienai bijuši nozīmīgi jau kopš skolas gadiem, kad viņa, kā pati joko, bija vienīgā klasē, kura šo obligātās literatūras tekstu patiešām izlasīja – un ieraudzīja tajā dzīvo bildi.

Tagad, daudzus gadus vēlāk, līdzvērtīgu iztēles pieredzi viņa vēlas nodot arī tiem izrādes skatītājiem, kuri, iespējams, Virzas darbu nav lasījuši un nemaz neplāno to darīt.

Kad esi jauns

Liena Šmukste ir dzimusi Rīgā, taču trīs gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Līvāniem, kur pavadīja līdz pat vidusskolas beigām. «Ar teātri, šķiet, es aizrāvos, pateicoties mammai, kas strādāja Līvānu mājbūves kombinātā un tur arī veidoja Ziemassvētku pasākumus bērniem – ar dāvanām, rotaļām un dažādiem tēliem,» viņa atminas. Šajos tēlos nereti iejutās arī pati Liena, viņas māsa un draugi. «Laikam tas viss sākās ar to. Iespējams, neapzinoties, bet mamma to visu iesēja.»

Tomēr par skatuvi kā nākotnes profesiju viņa nesapņoja.