Rīga +9°C 
Magone neslēpj, ka pēdējo reizi romantiskas attiecības un tuvību piedzīvojusi 2020. gada 20. februārī. Kopš tā laika pagājuši gadi, kuros viņa centusies labāk izprast sevi, savu vērtību un to, ko patiesībā sagaida no kopdzīves.
Iepriekšējās attiecības viņai sagādājušas tik daudz sāpju, ka tagad Magone vairs nevēlas savā dzīvē ielaist kuru katru. Viņa atzīst, ka viena no smagākajām sajūtām ir mīlēt cilvēku, kurš nemīl pretī.
Tieši šī pieredze likusi viņai kļūt piesardzīgākai. Magone vairs nevēlas steigties un ir gatava rūpīgāk izvērtēt, kam uzticēt savu sirdi. Viņai svarīgi saprast ne tikai to, ko nozīmē mīlestība, bet arī to, kā atpazīt cilvēku, ar kuru iespējams veidot patiesi laimīgas attiecības.
Tomēr septiņi vientulības gadi nav bijuši viegli. Magone neslēpj, ka,
redzot pārus, kuri sadevušies rokās pastaigājas, skūpstās, kopā ceļo un audzina bērnus, viņai pašai gribas piedzīvot ko līdzīgu.
«Seši ar pusi, gandrīz septiņi gadi vientulības, mīlīši. Ir, ko turēt, ir, ko turēt, es saku,» viņa atzīst.
Magone negrib samierināties ar domu, ka turpmāk vienmēr būs viena. Gluži pretēji – viņa ir pārliecināta, ka arī viņas dzīvē vēl būs gan partneris, gan vīrs, gan liela mīlestība.
«Man būs arī mīlestība liela un tāda, par ko raksta romānos,» ar pārliecību saka Magone.
Pēc piedzīvotajām sāpēm Magone vēlas ne tikai iemīlēties, bet arī būt pārliecināta, ka jūtas būs abpusējas.
