Rīga +15°C 
«Man ir liels prieks par to, ka pie mums, Latvijā, radīts tāds TV šovs kā Sirdslietas. Tas, kas mani visvairāk fascinēja un palicis atmiņā pēc tā vadīšanas, ir brīvība un attiecības, kas tajā izveidojās, ar to nedomājot pāru attiecības vien. Vērtēju pēc sevis… Ģimene man ir īpašā statusā, man ir ļoti labi draugi un radi, bet īpašas attiecības man personīgi ir ar kursa biedriem – nezinu, vai tā ir visiem, bet mēs četrus gadus esam kopā mācījušies un šajā laikā satuvinājušies tiktāl, ka varam cits citam prasīt padomu un zināt, ka otrs nemelos. Brīvības sajūta ir ļoti vienojoša, un man liekas, ka kaut kas tāds piedzima arī starp šova dalībniekiem. Tajā bija satikušies brīnišķīgi seniori, kuriem, pirmkārt, nebija bail būt televīzijā un ko par viņiem padomās. Viņiem svarīgāk bija nodibināt attiecības!
Redzu, ka tagad viņi turas kopā, satiekas, un arī es esmu uzaicināta uz kādu no viņu ballītēm.
Man liekas, tas ne vienmēr ir par otrās pusītes atrašanu, jo vecumā kaut ko krasi mainīt ne vienmēr ir viegli… Iedomājies, visu laiku esi dzīvojusi viena un tad pēkšņi dzīvot ar kādu kopā – tas abiem iesaistītajiem varētu būt izaicinoši. Bet fakts, ka esi ieguvis draugus, kuri tevi saprot un ar kuriem esat uz viena viļņa – tā ir liela vērtība. Un skaidrs, ka katram ir kāda kaite, savas nepatikšanas, bet tas šajā pozitīvajā saskarsmē netiek likts kā galvenais, netiek izcelts. Domāju, ka tāpēc arī šovs ieguvis tik lielu atsaucību arī no skatītājiem, jo cilvēki jūt to labo enerģiju un priecājas to uzsūkt.»
