«Gluži nejauši par manu simbolu vai vizītkarti kļuva melnā berete,» savulaik žurnālam IEVAS STĀSTI atklāja aktrise Lilita Ozoliņa. «Tas sākās padomju laikā, kad mani kā priviliģētu cilvēku paaicināja uz noliktavu, kur bija atvestas importa beretes – mīkstas un skaistas. Nopirku dzeltenu, sarkanu, baltu un, protams, arī melnu. Uzliku bereti un sapratu, ka tā ir brīnišķīga,» atcerējās aktrise.
«Ja pēc parūkas mati ne tā iegūluši, uzliec bereti un izskaties labi.
Jaunībā nēsāju arī krāsainas cepures, bet pamazām manu garderobi veidoja balti un melni, silti pelēki un kafijas ar pienu toņi. Pirms daudziem gadiem filmas operators Māris Urdzītis man teica – lai izceltu seju, nedrīkstu vilkt neko puķainu un raibu. Un arī poniju uz pieres nedrīkstu nēsāt. Visu mūžu esmu to ņēmusi vērā un ievērojusi,» sacīja aktrise.






























































































































































