Rīga +19°C 
«Pa vakariem mācījos Latvijas Universitātē, esmu diplomēta juriste, bet pa dienu strādāju juridiskā firmā. Kad dziedāju Jūrmalas restorānā Orients, visa Jomas iela bija pilna – cilvēki, kas negāja uz restorānu, nāca kā uz koncertu. Tā man bija pirmā koncertzāle un fantastiska pieredze, tieši tur arī apzinājos, ka man ir jādzied,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI sava ceļa sākumu atminējās Marija Naumova.
Viņas talants ticis pamanīts un jau bijusi aizrunāta tikšanās ar pašu Raimondu Paulu. «Mums jau bija sarunāts, ka braukšu pie viņa iepazīties, vajadzēja satikties vienreiz, bet Maestro netika, viņš tajā laikā bija kultūras ministrs, tad otrreiz…» stāstīja Marija.
Taču viss, kas ir lemts, agri vai vēlu notiek. «Beigās viss sanāca absolūti negaidīti, un tajā pašā Orientā, kur dziedāju. Kādā dienā pie manis pienāca dzejnieka Mihaila Taniča meita un palūdza manu telefona numuru. Taničs bija PSRS slavenākais dziesmu autors, kurš pats izgāja gulagu. Tāda liela personība.
Pēc nedēļas dziedu un skatos – zālē sēž pats Taničs un Maestro,» atklāja Marija.
«Kā tagad atceros – tas bija 1996. gada 23. augusts. Maestro paklausījās un teica, ka viņam pavasarī būs koncerti Operā, un ar to tas beidzās. Gaidīju, ka viņš piezvanīs, bet viņš nezvana un nezvana… » atcerējās Naumova. «Muzikanti jau stāsta, ka sākušies mēģinājumi, un sapratu, ka tagad man pašai vajag uzdrošināties piezvanīt. Tā es arī izdarīju, un sekoja mans pirmais iznāciens uz Operas skatuves kopā ar Raimondu Paulu,» tā Marija. «Pirms koncerta satraucos, domājot, kā mans vārds – Marija Naumova – izskanēs uz skatuves,
cilvēki ieteica pat izdomāt skatuves vārdu. Bet Maestro tik smuki mani pieteica, un tas skanēja tik skaisti.
Sapratu, ka nekas man nav jāmaina.» atzinās dziedātāja.
«Viss, kas notika pēc tam, bija milzīgs pārbaudījums man pašai – pēkšņi nokļuvu tajā virsotnē un absolūti nebiju tam gatava,» neslēpa viņa – viena no Paula spožākajām zvaigznēm.
