Marija Naumova: Bija brīdis, kad likās – spārni ir nogriezti…

Nu viņai priekšā esot balta lapa. Jauns, vēl tik tikko nojaušams sākums. 
Mūsu sarunas laikā terasē atlido vārna. «Čau, Šani!» Marija saka. Un uz manu neizpratnes pilno skatienu paskaidro: «Ir Saturna laiks, un vārna ir viens no Saturna «símboliem», Šani.»
Zīmes Marijai ir visapkārt.
 

– Tie, kas redzējuši jūs izrādē Akmens aizslīd garām teātra telpā Oratorio, saka – esat tur ļoti laba.
– Tā ir mana loma, kas pašai ļoti mīļa. Esam četri cilvēki, no kuriem neviens nav profesionāls aktieris. Mana varone ir zinātniece, kurai nomiris vīrs, viņa iekšēji tic Dievam, bet, tā kā tam nav zinātniski pamatotu pierādījumu, visu laiku ar sevi ir konfliktā.

Vīrieši meklē enerģiju, un tādēļ reizēm viņiem ir vairākas sievietes. Ja mūsos enerģijas nav, viņš to meklēs citur. 

Un tad ir brīdis, kad viņa atveras ticībai. Arī manā dzīvē vairākkārt bijušas situācijas, kas kādam citam liktos pārdabiskas, bet man šķitušas ļoti dabiskas. Mēs esam ļoti dažādi, kādam vairāk attīstīta labā smadzeņu puse, citam – kreisā, dažiem – abas, bet tas ir retums. Dzīvojam materiālā pasaulē, un, protams, šeit svarīga ir kreisā puse, kas ir loģiskā un praktiskā, bet mīlestība un laime dzīvo otrā – labajā – pusē.