Šogad maijā žurnāliste Kristīne Gārklava, veidojot raidījumu «Ārpus zonas», devās uz Nepālas Himalajiem. No nelielās kalnu lidostas Luklas uz Everesta bāzes nometni, kas atrodas 5364 metru augstumā, viņa aizveda septiņas slavenības – mūziķus Reini Sējānu, Marku Rivu un Patrishu, aktierus Niklāvu Kurpnieku un Rihardu Sniegu, sporta žurnālistu Kasparu Dvinski un pasākumu vadītāju Aneti Bendiku.
«Šī ir traģēdija, kas nespēj atstāt vienaldzīgu. Man ir ļoti skumji par notikušo,» par plūdiem, kas laupījuši dzīvību vairāk nekā 1200 cilvēku, un kur pazuduši 33 Latvijas valstspiederīgie,» žurnālam Privātā Dzīve saka žurnāliste. Nepāla viņā tagad rada divas pretējas emocijas: no vienas puses – milzīgas skumjas un līdzjūtība cietušajiem un viņu ģimenēm, no otras – prieks un gandarījums par pašas skaisto piedzīvojumu tur. «Es Nepālā biju divas nedēļas. Grūtākais bija, ka pieci kilometri ceļa bija jāpieveic lielā augstumā. Es pirmo reizi kāpu tik augstu.
Šī bija vienīgā reize, kad piedzīvoju elpas trūkumu,» atzīst Garklāva.
Himalaju pārgājienā spēku viņai devuši skaistie kalnu skati un pašas gribasspēks. «Iespējams, morāli man ir vieglāk kāpt kalnos, jo apzinos, ka tur būs grūti. Tāpat izjūtu pateicību savam ķermenim par to, ka tas mani nes augšup. Katru reizi kalnos atklāju par sevi kaut ko jaunu,» saka Garklāva. Daba Kristīnei sniedz spēku arī jaunajam darba cēlienam, kas šoruden kā žurnālistei viņai solās būt īpaši spraigs gaidāmo vēlēšanu dēļ.
«Redzot, kas notiek pasaulē, jāsaka, ka klimata pārmaiņas kalnos ir tas, kas mani tiešām biedē.
Šī vasara ir bijusi ļoti grūta kalnos kāpēju saimei, daudzi ir gājuši bojā. Kad es plānoju savus kāpienus kalnos, vienmēr izvēlos drošākos maršrutus, cerot, ka viss noritēs labi. Es rēķinos, ka daba reizēm ir skarba un neparedzama,» saka Kristīne.
Tagad par traģēdiju žurnāliste teic, ka viņai zīmīgi šķiet Nepālas premjerministra Balendra Šaha vārdi, kurš nācis klajā ar apgalvojumu, ka postošie un traģiskie plūdi ir tiešs apliecinājums klimata pārmaiņu radītājam apdraudējumam. Šahs uzsvēris, ka šī dabas katastrofa nebija ierasti sezonāli plūdi. To tiešā veidā izraisīja globālās sasilšanas sekas – strauja kalnu ledāju un mūžīgā sasaluma kušana, kas destabilizē augstkalnu vidi un rada milzīgu lavīnu un nogruvumu risku.







































































































































































