Atbildot uz jautājumu, kādu padomu Māris Rēvalds dotu meitenei, kura iemīlējusies uzņēmējā, viņš žurnālam IEVAS STĀSTI atzīst: «Būšanai kopā ar uzņēmēju ir sava garoza. Labais – materiāla labklājība ar no tās izrietošām sekām. Sievietēm jābūt apģērbtām, jārūpējas par savu izskatu, kas maksā naudu, viņām jāspēj realizēt savas intereses, hobiji, tas visbiežāk saistās ar ceļojumiem. Tā daļa parasti piepildās. Uzņēmēji mēdz šo daļu pasniegt kā «svētku komplektu» – upurējot to sadaļu, kas ir laiks kopā.»
Viņš gan atgādina, ka attiecības ar uzņēmēju ne vienmēr ir laimīgā loze, jo biznesa vide ir specifiska. «Pastāv arī dažādi riski, tai skaitā neuzticība. Uzņēmumos ir ļoti dažāda korporatīvo attiecību kultūra. Piemēram, postpadomju zemēs
sadarbības partnera sagaidīšanas paketē reizēm ietilpst limuzīns pie lidmašīnas trapa un simpātiska pavadone, kas piepilda dažādas vēlmes.
Katrā ziņā šai meitenei jāzina, ka, esot kopā ar uzņēmēju, cieš emocionālā puse, tur var rasties kāda asimetrija. Kaut gan ir arī labie piemēri – tie uzņēmēji, kas prot visas trīs dimensijas (darbs, ģimene, hobiji) balansēt,» teic Rēvalds.
Vaicāts, kāda sieviete būtu ideālā dzīvesbiedre uzņēmējam, Rēvalds ir atklāts:
«Esmu redzējis uzņēmēju sievas verdzenes,
kuras viņam bezmaz vai kājas mazgā. Tās ir attiecības, kur uzņēmējs ir pārnervozējies, despotiskais nervu kamols. Viņš ir ieradies mājās, viņu vajag sagaidīt! Ēst. Gulēt. Netraucēt. Nemākties virsū vai – tieši otrādi – mākties virsū. Ir sievietes, kuras to visu spēj, apmainot savu patību pret it kā milzīgu labklājību: iespēju dzīvot greznā mājā, braukt ar savu mersedesu… Parasti šie modeļi nav izrādījušies ilgtspējīgi, verdzenes savu verdzību kādā brīdī pārtrauc. Un ir otra, it kā pozitīvā galējība, kur pāris ir divi biznesa partneri.»
Taču Rēvalds piebilst, ka jebkurās attiecībās ir dažādi neparedzami likteņa pavērsieni, un viena universāla padoma, kā tās veidot, nav. Par sevi viņš teic – svarīgākais ir, lai ar sievieti būtu kas kopīgs. «Ka mēs varam filmu kopā noskatīties, apspriest. Grāmatām patlaban atliek mazāk laika, bet – kādu notikumu vai rakstu, vai izrādi, vai koncertu – tu vari ar otru detalizēti apspriest, dabūt viedokļu apmaiņu. Man vajag, ka mēs labi saprotamies. Ka ir kāds zināms uzticības līmenis. Jo tā, ka starp dzīvesbiedriem nav nekādu noslēpumu, kad esi simtprocentīgi izgriezts ar oderi uz āru, tā laikam nenotiek nekad.»
Rēvalds uzsver – svarīga ir arī laba humora izjūta, jo tā attiecībām piešķirt patīkamu vieglumu. «Pozitīvais humoriņš, draudzīga apcelšanās – tas ir tik jauki!
Laba humora izjūta parāda, ka cilvēks ir gaišs.
Savukārt humora izjūtas neesamība vai nespēja uztvert jokus – ka pastāv nopietna problēma. Ir tādi pāri, kur dzīvesbiedre, piemēram, atvainojas: «Viņš nesaprot jokus…» vai otrādi. Nu, traki! Vai arī es uzrakstu ziņu un iekavās ielieku: «Joks» – lai tik mani nepārprot un neapvainojas.»



































































































































































