Rīga +12°C 
Metabolais sindroms ir stāvoklis, kad vienlaikus pastāv vairāki vielmaiņas traucējumi. Parasti par metabolo sindromu runā, kad ir traucēta glikozes vielmaiņa – palielināts cukura līmenis asinīs –, paaugstināts asinsspiediens un palielināts vidukļa apkārtmērs, bet vienlaikus šis stāvoklis bieži ietver arī samazinātu augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna daudzumu (tā dēvēto labo holesterīnu), palielinātu triglicerīdu daudzumu (tie ir lipīdi jeb tauki asinīs) un paaugstinātu urīnskābes līmeni.
Dažkārt metabolo sindromu sauc par insulīna rezistences sindromu vai vienkārši par prediabētu, lai gan šo apzīmējumu beidzamajos gados vairs nelieto.
Metabolo sindromu īsti nedefinē kā slimību, tomēr atsevišķie faktori, kas kopā veido sindromu, var būt noteikti kā diagnoze, piemēram, aptaukošanās vai hipertensija (ilgstoši paaugstināts asinsspiediens). Arī metabolā sindroma ārstēšanā var palīdzēt medikamenti, bet pamata terapija ir dzīvesveida maiņa un pakāpeniska svara samazināšana. Ja nepieciešams, izmanto kuņģa samazināšanas jeb bariatriskās operācijas.
Viss sākas ar aptaukošanos
No vienas puses, metabolā sindroma attīstību nosaka ģenētika – iedzimti augsta nejutība pret insulīnu jeb insulīna rezistence. No otras puses, ir mainījies mūsu dzīvesveids, un ne visi esam pielāgoti mūsdienu mazkustībai un tā dēvētajai lielveikalu diētai – lētajam, vienmēr pieejamajam uzturam, ko veido kalorijām bagātīgi, galvenokārt pārstrādāti produkti.
Metabolā sindroma rašanās ir komplicēta, un to var ietekmēt arī vairāki citi apstākļi.
Piemēram, izpētīts, ka samazināts jaundzimušā svars var veicināt insulīna rezistences veidošanos pieaugušā vecumā. Taču risku piepildīšanos vai izzušanu lielā mērā nosaka dzīvesveids.
Metabolais sindroms sākas ar aptaukošanos. Tas nozīmē ne tikai palielinātu ķermeņa svaru un biezāku zemādas tauku slāni, bet lielu balto tauku daudzumu visā organismā, kad ir aptaukojušies arī muskuļi (kā cauraudzis) un iekšējie orgāni – sirds, nieres, aknas. Patiesībā tauki tikai zemādā nav tik bīstami. Kaitīga ir vidukļa zaudēšana un aptaukošanās ābola vai bumbas formā – tieši tā norāda uz baltajiem taukiem ap iekšējiem orgāniem. Tā kā palielinās lielā taukplēve, kas nosedz zarnas un citus vēdera dobuma orgānus, tas rada apaļo formu.
Nav labi, jo bojā orgānus
Taukaudu uzkrāšanās, īpaši vēdera daļā, palielina insulīna rezistenci. Tā liek paaugstināties insulīna līmenim asinīs, lai uzņemto vai aknās saražoto glikozi pārvietotu dažādās organisma šūnās un lai tās pabarotu. Ja trūkst kustību, arī muskuļi nepalīdz glikozi no asinīm nogādāt šūnās. Hroniska insulīna rezistence liek paaugstināties cukura līmenim. Tas bojā asinsvadus – gan sīkos asinsvadiņus nierēs un acs tīklenē, gan lielos asinsvadus sirdī un smadzenēs. Palielinātais cukura daudzums paaugstina arī asinsspiedienu un urīnskābes līmeni, kas rada podagru, un tie visi ir riska faktori, kas var izraisīt miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
Metabolais sindroms vismaz četras reizes palielina smadzeņu insulta risku.
Vēl palielinātais balto tauku daudzums organismā atbrīvo dažādas iekaisuma vielas – audos sākas hronisks iekaisums, kas ir pamatā lielākajai daļai hronisku muskuļu, locītavu un asinsvadu slimību. Tauki ap iekšējiem orgāniem rada konkrēto orgānu slimību draudus.
Diemžēl metabolo sindromu ir neiespējami iepriekš just. Varbūt sievietes ātrāk sajutīs, piemēram, locītavu sāpes, taču ne vienmēr tās saista ar metabolo sindromu. Norāde, ka vielmaiņa mainījusies, ir vidukļa apkārtmērs. Ja vēders ir palielinājies, pieaudzis svars un kopā ar to parādījušās sēnīšu infekcijas un izsutumi zem krūtīm vai citur uz ķermeņa, ir apsārtums un ģenitāliju nieze – tās var būt pirmās pazīmes, ka sākušies vielmaiņas traucējumi, arī cukura diabēts.
Atpakaļ pie normāla svara!
Lai novērstu faktorus, kas veido metabolo sindromu, ir jāsāk ar svara un vidukļa apkārtmēra samazināšanu, jo aptaukošanās uztur insulīna rezistenci un ir metabolā sindroma pamatā. Turklāt svarīgi zaudēt lieko svaru lēni un pakāpeniski – vienu kilogramu mēnesī, nevis piecus vai vēl vairāk –, tikai tad rezultāts būs noturīgs. Var izmantot visas metodes, kas ļauj panākt lēnu svara zudumu, – veselīgu diētu, pārtraukto badošanos, neēšanu vakaros, izgulēšanos, miega apnojas ārstēšanu (jā, pat krākšana veicina aptaukošanos), fiziskās aktivitātes, kas patīk un neizraisa ciešanas.
Dažkārt pietiek iziet raitā solī pastaigā ar suni, un muskuļi būs nodarbināti, taču – svarīgi to darīt regulāri.
Kad svars samazinās, gandrīz vienmēr kaut nedaudz normalizējas arī augsts asinsspiediens, krītas zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (tā dēvētais sliktais holesterīns), samazinās urīnskābes daudzums un līdz ar to – locītavu sāpes. Nav noteikti jāatgūst jaunības svars – labvēlīgie efekti parādās, ja zaudē pat tikai 5–10 procentus no sākotnējā ķermeņa svara.
Tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka veselība uz burvju mājienu sakārtosies. Dažkārt var būt nepieciešama papildu terapija.
Ēst mazāk? Nē, kvalitatīvāk!
Izplatīts ir uzskats, ka cilvēki ar lieko svaru vienkārši par daudz ēd un, samazinot ēdiena apjomu un uzņemto kaloriju skaitu, liekie kilogrami pazudīs. Taču svarīgi saprast, kāds ir uzturs un ko tieši nevajag ēst. Diemžēl labi domātie ieteikumi iekļaut ēdienkartē veselīgus produktus, kas iepriekš nav ēsti, bieži vien nepalīdz. Būtiski saprast pamatnoteikumus, kas jāievēro, lai būtu veselīgs svars, un te labi noder luksofora princips.
Zaļā gaisma ir visām dārzeņu daļām, kas aug virs zemes un patiešām lielākoties ir zaļā krāsā, bet šajā kategorijā ietilpst arī pilngraudu produkti, piena produkti un veselīgās olbaltumvielas, ieskaitot liesu gaļu un zivis. Zaļās gaismas produktus drīkst ēst katru dienu un divreiz vairāk, nekā tas darīts iepriekš. Dzeltenā gaisma nozīmē, ka jāpiebremzē, un attiecas uz produktiem, kas nav slikti, bet būtu jāēd divreiz mazāk, piemēram, rīsi un kartupeļi.
Bieži dzeltenie produkti ir dzeltenīgi: kviešu maize, makaroni, kartupeļi.
Savukārt sarkanā gaisma, kas satiksmē nozīmē apstāšanos, attiecībā uz produktiem kalpo kā noteikums – ēst tos reti vai neēst nemaz. Šajā kategorijā ir viss, kas satur daudz vienkāršo ogļhidrātu un ar ko mēs mēdzam sevi atalgot: saldumi, kalorijām bagātīgi nepilnvērtīgi un neveselīgi produkti, kas labi garšo, bet visvairāk bremzē svara zudumu.
Luksofora principam atbilst, piemēram, Vidusjūras diēta. Tā neparedz ēst mazākas porcijas, bet paredz izslēgt no uztura nevērtīgus produktus un palielināt ēdiena apjomu ar zaļumiem, svaigiem un pagatavotiem dārzeņiem, kurus papildina kvalitatīva olīveļļa. Šāda ēdiena nav mazāk, bet tas nepalielina metabolā sindroma risku.
Kāpēc tomēr nesanāk?
Zaudēt svaru ir ārkārtīgi grūti, un nereti tam ir psiholoģisks iemesls. Jebkura neizdošanās, izmēģinot jaunas diētas, vairo bezcerības izjūtu un neļauj zaudēt svaru. Nereti nomāktība iet rokrokā ar alkohola lietošanu, kas vēl vairāk palielina uzņemto kaloriju daudzumu un neļauj šķirties no liekajiem kilogramiem.
Tāpēc vispirms jāapzinās, ka, iespējams, problēmas pamatā ir depresija, un pirmā jānovērš tā. Svarīgi mainīt attieksmi un labvēlīgi uztvert savu ķermeni, mīlēt to kā savas mājas, lai cik patētiski tas skanētu.
Dari tā, un izdosies!
- Pieņem lēmumu, ka samazināsi svaru.
- Novērtē ēdienkarti un ievies vajadzīgās korekcijas.
- Atsakies no junk food – nevērtīgiem, neveselīgiem produktiem.
- Palielini kustību daudzumu ikdienā.
- Sveries tikai reizi nedēļā. Ieraksti svaru kalendārā un salīdzini ar iepriekšējo nedēļu.
- Reizi mēnesī pārskati, kā svars mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi un iepriekšējo gadu. Tas ļaus novērtēt ieviesto pārmaiņu efektu un vajadzības gadījumā koriģēt dzīvesveidu un uzturu. Mērķis – zaudēts kilograms mēnesī. Šāds svara zudums ļauj organismam piemēroties, un liekie kilogrami vairs neatgriežas.
- Vērsies pie ārsta, ja ilgstoši neizdodas panākt rezultātu. Iespējams, nepie ciešami papildu medikamenti vai palīdzēs operācija.
Četri aktuāli jautājumi
- Vai svara samazināšanas laikā papildus ir jāuzņem arī kādi vitamīni?
Vitamīnu teorija radās trūkuma apstākļos, 20. gadsimtā starp lielajiem kariem, kad cilvēkiem trūka uztura. Mūsdienās, kad ēdiens ir viegli pieejams, bet nav pilnvērtīgs, vitamīnu lietošana jāvērtē individuāli. Lai neuzņemtu, piemēram, ūdenī šķīstošos vitamīnus, būtu jāievēro specifiska diēta vai ilgstoši jābadojas. Bagātīga kvalitatīvu dārzeņu iekļaušana uzturā ļauj uzņemt vajadzīgo.
- Kas notiks, ja svars nemainīsies?
Ja līdz ar aptaukošanos ir augsts asinsspiediens, augsts zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, paaugstināts C reaktīvais olbaltums asinīs un augsts urīnskābes līmenis un ja ultrasonogrāfijā redzams, ka ir aptaukojušās aknas, tad palielinās miokarda infarkta un smadzeņu insulta risks. Aptaukošanās, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis ir vispāratzīti riska faktori priekšlaicīgai nāvei un samazinātam veselīga mūža ilgumam.
- Vai regulāri jānodod asins analīzes, lai secinātu, ka stāvoklis uzlabojas?
Nē, galvenokārt jāskatās uz vēdera apkārtmēru un svaru, un samazinājumam jābūt mērķtiecīgam.
- Vai stress ir vainīgs pie tā, ka grūti zaudēt svaru?
Stress rada vēlmi ēst vairāk – it sevišķi lietot saldumus un dzert saldus dzērienus. Tā iekļūstam vāveres ritenī – paaugstināts stress liek pārmērīgi, neveselīgi, vēlu ēst, neizgulēties, nākamajā dienā slikti justies, un tas rada jaunu stresu.
