Nora Ikstena nebija īpaši atsaucīga uz intervijām, savukārt, ja viņa runāja, tad tas bija patiesi un ļoti personiski. Sarunā ar žurnālu Ieva Nora sacīja: «Dzīve notiek šeit un tagad, un nav tādas iluzoras citas dzīves, kurā saņemsim balvas vai nosodījumu par to, ko esam darījušas šajā dzīvē. Mēs visi esam cilvēki, nevis eņģeļi, un mums jāmēģina citam citu saprast. Ļaunuma vai atriebības kultivēšana, žults krāšana atgriežas pie mums pašām, jo visas enerģijas pasaulē ir līdzsvarā. Pat ja kāds mums ir nodarījis pāri, vēlot otram ļaunu vai to, lai otram būtu tikpat slikti kā tobrīd mums, nekas labs nesanāks.
Piedošana, protams, ir ļoti grūts process, bet tas ir vienīgais īstais ceļš, lai spētu dzīvot tālāk
un priecāties par šo dzīvi. Kad pārkāp cilvēciskās mīlestības robežu, tu saproti, ka mīlestība ir kaut kas vairāk nekā attiecības starp diviem cilvēkiem. Ka tas ir dziedinošs un garīgs spēks, kas ir pāri visam un kas palīdz mainīt tos dzīves momentus, kad šķiet: tu nekad nepiedosi, nekad otru nesveicināsi, bet ieraugot, griezīsi muguru.
Mīlestība ir mūsu iekšējais spēks, kas palīdz saprast, kā mums šajā pasaulē dzīvot.
Braucot ārpus Latvijas, arvien biežāk satieku cilvēkus, kuri jūt līdzīgi. Pasaule ir uz pārmaiņu sliekšņa, mēs nevaram dzīvot tikai racionālā materiālisma ietvarā. Tas nedod apmierinājumu, tāpēc cilvēki meklē veidus, kā dvēseliski tikt tuvāk pašiem sev.»
Nora savā dzīvē saskārusies gan ar sāpēm, gan lielu atbalstu: «Brīdī, kas man bija sarežģīts arī veselības ziņā, man ļoti palīdzēja tuvi cilvēki. Tā bija īsta mīlestības jūra, ko saņēmu. Kā teica mans ļoti tuvs draugs – dzīvi svinēt ar draugiem nav liela māksla, bet, ja kopā var slimot, tā ir draudzības zelta prove. Īsta draudzība parādās brīžos, kad tu nepamet otru cilvēku viņa vistumšākajā brīdī, bet sniedz viņam roku un esi gatavs palīdzēt arī tad, kad to ir grūti izdarīt. Esmu centusies to savā dzīvē darīt arī līdz šim, bet turpmāk
esmu sev apsolījusi, ka nevienu draugu nekad nelaimē nepametīšu.
Kā Bībelē ir teikts: kopā gan priekos, gan bēdās. Un, ja bēdās var norūdīties, tad prieki būs divtik lieli.»








































































































































































