Rīga +9°C 
«Man šobrīd ir 50 gadu, un esmu savā labākajā formā. Jūtos daudz labāk nekā 40, 30 un pat 25 gados,» žurnālam Privātā Dzīve saka Elīna Bīviņa. Savā apaļajā jubilejā viņa dzimšanas dienas svecīti nopūta, pievelkoties pie stieņa. Krosfits Elīnas dzīvē ienāca pirms pieciem gadiem – uzreiz pēc kovida pandēmijas. Viņa neslēpj – tolaik nebija apmierināta ne ar savu izskatu, ne pašsajūtu.
«Es riebos gan pati sev, gan saviem mājiniekiem.
Pie kārtējās manas burkšķēšanas: «Es esmu resna,» – meita pajautāja: «Ko tu te sēdi un žēlojies? Celies un sāc kaut ko darīt!»,» atvases teikto atceras Bīviņa. Elīnas vecākā meita Līva Elvīra tolaik trenējās vieglatlētikā un bija pievērsusies arī krosfitam. Tagad Līva ir krosfita trenere, piedalās sacensībās un trenējusi arī savu mammu.
Par laiku, kad 45 gadu vecumā Elīna nonāca pirmajā krosfita treniņā, viņa tagad joko: «Viedpulkstenī bija treniņu veids – apļa treniņš. Toreiz teicu, ka tur ir kļūda, jo jābūt rakstītam – apaļā treniņš!» Bijis arī brīdis, kad viņa sākusi šaubīties, vai šis sporta veids Elīnai nav par smagu. «Bija krīzīte, kad domāju: esmu vāja, jāpāriet uz mierīgāku režīmu… Taču tā ir pārdzīvota, jāmauc tālāk!» saka Bīviņa.Tagad Elīna bez sportošanas savu ikdienu vairs nevar iedomāties.
Spēka tik daudz kā nekad!
«Mēdz teikt, ka vecam sunim jaunus trikus nevar iemācīt. Var! Un kā vēl,» saka Elīna. «Sāku 45 gados un nevarēju no guļus pozīcijas piecelties sēdus. Tagad pēc katra treniņa uztaisu simts šādus vingrinājumus,» lepojas viņa. Elīna sporto piecas reizes nedēļā un par krosfitu runā ar tādu aizrautību, ka varētu kļūt par tā vēstnesi. «Tā ir krosfita burvība. Nevienam nav uzreiz jāceļ 100 kilogramus smags stienis. Ja ir labs treneris, viņš atradīs vingrinājumus, ar kuriem pakāpeniski kļūsi stiprāks. Āķis lūpā ir tad, kad pamani to, ko agrāk varēji izdarīt ar 6 kilogramus smagu hanteli, pēc laika vari paveikt ar 8 un 10 kilogramus smagu. Un tad jau tu cel 60 un 100 kilogramus,» stāsta Bīviņa. «Tagad no zemes varu pacelt 103 kilogramus
Šorīt biju treniņā un taisīju pietupienus ar 70 kilogramu smagu svaru stieni uz pleciem,» viņa lepojas.
Šajā laikā mainījušies arī Elīnas ēšanas paradumi. «Mēs ne tikai sportojam, bet arī mācāmies gudri ēst, jo tikai tā kļūstam stiprāki,» atgādina viņa. Elīna maltītes plāno tā, lai tās dotu pietiekami daudz enerģijas un starp ēdienreizēm negribētu našķoties.
«Brokastīs ēdu piecu graudu pārslas, kuras mēdzu papildināt ar biezpienu un grieķu jogurtu. Ar šādu degvielu bez našķiem tieku līdz pusdienām. Tajās ir gaļa un dārzeņi, ar to pietiek līdz vakariņām, kuras ēdu pēc treniņa,» pieredzē dalās Elīna. Viņa iecienījusi arī čia sēklas, augļus un riekstus, bet no cukura ikdienā izvairās. «Ja gribas panašķēties, apēdu kādu konfekti, bet tas ir ļoti reti,» viņa saka. «Un ziniet, kas man iemācīja ēst apzināti? Līva!» ar lepnumu saka Elīna, kuras meita ir arī uztura trenere
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
