Rīga +19°C 
Magnijs ir minerālviela, kas īpaši nepieciešama spēcīgai kaulu struktūrai, arī muskuļiem, nervaudiem. Magnijam ir būtiska nozīme šūnu fizioloģijā tāpēc vērts piedomāt, lai ēdienkarte būtu bagāta ar produktiem, kas satur magniju.
Un tas ir pavisam vienkārši: jo vairāk šķiedrvielu uzņemam, jo vairāk arī magnija. Daudzi magniju saturoši produkti ir ne vien veselīgi, bet arī diētiski. Labi magnija avoti ir: griķi, miežu putraimi, šķeltie zirņi, pupiņas, auzu pārslas, rudzu un pilngraudu kviešu maize; arī dārzeņi – tumši zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, ķirbis; tāpat rieksti, piemēram, lazdu rieksti un mandeles, dažādas sēkliņas. Magnijs ir arī kartupeļos, piena produktos, labā šokolādē, kafijā, daudzos minerālūdeņos.
Sievietēm pēc četrdesmit dienā nepieciešami 280 mg magnija, un šādu daudzumu nav grūti uzņemt. Jau 100 gramos pieminēto griķu (sausā veidā) var būt trešā daļa un pat vairāk no magnija dienas normas, līdzīgi arī auzu pārslās, rudzu maizē utt.
Jo dažādāka ēdienkarte, jo vairāk magnija! Ja kādai garšo ziedputekšņi, ziema ir īstais laiks tos baudīt kursa veidā – arī tie ir magnija krātuves.
Magnijs ir minerālviela, un tās neiet zudumā, produktus apstrādājot – cepot, sautējot, vārot. Vienīgi daļa magnija var pārvietoties uz ūdens daļu – buljonu, sautēšanas šķidrumu. Tāpēc sutinot radušos mērcīti laukā liet nevajadzētu.
Pētījumi rāda: ar magnija deficītu var būt saistīti muskuļu krampji. Runa ir par muskuļu krampjiem, kas uznāk šad un tad, īpaši naktīs, un nav saistīti ar konkrētu slimību, bet visbiežāk – ar organisma nogurumu, neērtu pozu; pēc sportošanas – ar elektrolītu un šķidruma vielmaiņas traucējumiem. Tāpēc fizisko aktivitāšu laikā noteikti jādzer ūdens un pēc tam pilnvērtīgi jāpaēd. Profilaktiski kā krampju mazināšanas metode tiek ieteikta regulāra stiepšanās vingrinājumu pildīšana. Magniju saturošus uztura bagātinātājus šādos brīžos gan īsti nerekomendē, jo tie neesot pietiekami efektīvi, magniju vislabāk uzņemt ar ikdienas uzturu.
Uzskata, ka zems magnija daudzums varot veicināt laimes hormona serotonīna un citu smadzenēs esošu ķīmisku savienojumu disbalansu. Tam var sekot garastāvokļa svārstības, iekšējs nepārejošs uztraukums un citas nepatīkamas sajūtas.
Magniju saista arī ar stabilu nervu sistēmu. To tiešām pēta saistībā ar iespējām mazināt nomāktību, depresijas rašanos. Vairāki produkti, ko šajā ziņā iesaka, ir bagāti ar magniju, piemēram, tumšie lapu dārzeņi (tātad – kalē kāposti, spināti, romiešu salāti), krustziežu dzimtas dārzeņi, piemēram, brokoļi.
Magnija deficītu var radīt alkohola pārlieka lietošana, ilgstoša caureja, tiek minēta arī ilgstoša urīndzenošo līdzekļu lietošana. Magnijam piemīt arī aizcietējumus mazinoša un zarnu darbību veicinoša iedarbība.
