Iekšējā miera skolotājs Ansis Jurģis Stabingis: Mums jau viss ir. Pietrūkst tikai ­zināšanu…

Izglītības sistēma ir relikts no aizpagājušā gadsimta, kad vajadzēja masveidā sagatavot paklausīgus rūpnīcu strādniekus.

– Šis tev ir otrais gads skolā kā fizikas skolotājam. Šie skolotāji vairāk iet prom no skolām nekā nāk klāt. Nebiji jau pārdomājis?
– Man ir sajūta, ka skolā kādu laiku būšu – vismaz dažus gadus. Neesmu ne gaišreģis, ne nākotnes pareģotājs, bet man dzīvē ir dažas lietas, kur es redzu perspektīvu. Tāpēc, jā, esmu skolā.  

– Tev ir vairāk nekā 20 gadu pieredze psihoterapijā, māci apzinātību un garīgo praksi – tāds viscaur meklētājs. Tāpēc ziņa par skolotāju bija nedaudz pārsteidzoša. 
– Tas ir tāds cilpu cilpām stāsts. Mans aicinājums un talants ir pedagoģija, terapijas darbā izglītošana nav pati efektīvākā daļa. Klasiskajā terapijā terapeits pat nedrīkst pacientu mācīt dzīvot! Bet man ir aicinājums uz izglītošanu, pedagoģiju un jau ļoti sen. Vēl vidusskolā klasesbiedri nāca un lūdza, lai paskaidroju, un es varēju, man sanāca. Tas ir gan mans aicinājums, gan talants – saprast sarežģītas lietas un saprotamā veidā paskaidrot citiem.