Rīga +15°C 
Ar personisku stāstu no Pīka atvadījās Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, kam viņš palicis atmiņā kā īpašs vīrišķības piemērs. «Rihards bija džentlmenis. Viņš allaž piecēlās, kad istabā ienāca sieviete. Viņš nekad nav pirmais izteicis savu viedokli – ir pagaidījis un izlēmis, ko grib teikt. Viņš ir mīlējis savu dzimteni, par to skaļi nerunājot, bet apliecinot ar darbiem,» tā Rubenis. Bet pāri visam viņš izcēla Pīka mīlestību pret ģimeni: «Tas ir īstas vīrišķības piemērs.»
Riharda sieva Sarmīte Pīka ar žurnālu Privātā Dzīve šajā skumju brīdī dalījās atmiņās par viņa dzīves pēdējiem brīžiem. Pērn Rihards Pīks pārcieta plānotu sirds operāciju, pēcāk viņam tika izoperēts plaušu vēzis. «Viņš pamazām atkopās, sāka atveseļoties. Abi jau plānojām doties mazā ceļojumā… Diemžēl uzkāpām uz mīnas – Rihards negaidīti saslima ar pneimoniju. Tas bija nevietā un nelaikā…» sacīja Sarmīte.
Šogad decembrī Pīki plānoja sarīkot viņa 85. dzimšanas dienas svinības kopā ar bērniem, mazbērniem un draugiem, jo 80. jubileju Rihardam nozaga kovids.
«Mēs nekad abi netikām runājuši par to, kā rīkot bēres, – tā vietā plānojām, kā dzīvot dzīvi,»
atzīst Sarmīte. «Pašlaik mūsu bērni un mazbērni ir kopā ar mani, lai vienai nebūtu jāpārdzīvo šīs bēdas,» nopūšas Sarmīte. «Nāve vienmēr ir negaidīta, lai kādos apstākļos tas notiktu… Esmu dziļi satriekta, un tajā pašā laikā arī pateicīga liktenim par tiem 43 gadiem, kurus man bija privilēģija pavadīt kopā ar Rihardu.
Mani vārdi, ka viņš ir labākais vīrs un tēvs saviem nu jau pieaugušajiem bērniem, nav nekāds patoss. Tā tiešām bija,» teic Sarmīte.
Sarmīte un Rihards Pīki bija lielisks pāris, kuru harmoniskās un siltās attiecības iedvesmoja gan viņu bērnus, gan citus līdzcilvēkus. «Mēs bijām sabiedriski un draudzīgi gan publiskajos pasākumos, gan mājās. Nekad nebijām ierāvušies sevī un nekad neko nepietēlojām. Protams, dzīve bijusi daudzšķautņaina, esam arī izmetuši pūku. Ir bijuši gan priekpilni brīži un panākumi, gan kritumi. Taču viens otru atbalstījām visās dzīves situācijās. Dzīvojām tādu īstu pāra dzīvi.
Varējām pat nesarunāties, tāpat zinājām, ko otrs domā.
Reizēm to, ko savos prātos bijām uzsākuši, vārdos varējām turpināt. Citreiz tas pat izklausījās smieklīgi,» atceras Sarmīte.
Viņu mīlasstāsts 80. gadu sākumā aizsākās Rīgas Kinostudijā, kur Sarmīte strādāja par administratori, bet Rihards, kas bija 17 gadus vecāks, jau bija ievērojams kinooperators un režisors. Rihards režisējis tādas filmas kā Dubultnieks, Ja nebūtu šī skuķa, Šāviens mežā. «Esam arī pasauli izbraukājuši krustu šķērsu… Tagad ķeršos pie mūsu albumiem, sakārtošu visas lietas. Daudz fotogrāfiju un vēsturiski būtisku mirkļu uzņēmumu no filmēšanas laukumiem jau bijām nodevuši Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam. Labi apzinājāmies, ka tā ir daļa Latvijas vēstures, un paturēt atvilktnēs to būtu grēks,» teic Sarmīte.
