Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Alfreda Ripas sirds pārstāja pukstēt 25. decembrī 85 gadu vecumā. Viņš aizgāja karaliski – cēlās un palika kritienā. 26. decembrī bija paredzēts kopā ar dēlu un meitas ģimeni sirsnīgi pasēdēt Otrajos Ziemassvētkos… Nesanāca.
Ripas kungs, kā viņu dēvēja kolēģi, bija ar savu rozīnīti. Ja nu kādā vietā viņu aicināja, bija jābūt gataviem sagaidīt jebko! Ripas kungam piemita savs specifisks humoriņš, un viņš mēdza arī reizēm drusciņ iedzelt – pamatotāk vai nepamatotāk.
Bet vispirms Alfreds Ripa bija fanātisks darbaholiķis. Mācības Bulduru dārzkopības tehnikumā, Mičurina Augļkopības un dārzeņkopības institūtā Ļeņingradā, tad aspirantūra Bioloģijas institūtā. Kopš 1958. gada – darbs jaunveidotajā Zinātņu akadēmijas (tagadējā Nacionālajā) botāniskajā dārzā.
Galvenais izcilā dārznieka devums – izveidota ārstniecības, tehnisko augu, lopbarības augu un it īpaši plaša ogulāju kolekcija.
Pateicoties Alfredam Ripam, Latvijā sāka audzēt lielogu dzērvenes, augstās zilenes jeb krūmmellenes, brūklenes, ēdamos sausseržus, smiltsērkšķus, aktinīdijas, irbenes. Tas, kā viņš sevi atdeva pārtikas ogu šķirņu novērtēšanai, pavairošanai, jaunu šķirņu radīšanai, nav ne ar ko salīdzināms.
Un viņš neturēja sveci zem pūra, dalījās ar zināšanām. Nu, labi, varbūt kāda maza svecīte palika – kas gan to tagad vairs zina… Ripas kungs labprāt arī sniedza padomus Ievas Dārza lasītājiem. Vēl līdz 82 gadu vecumam viņš strādāja botāniskajā dārzā. Tiešām ik dienu devās uz darbu, turpināja tupus rāpus uz celīšiem savu ekspozīciju stādīt, ravēt, tā viņam bija svēta lieta.
Pērn, rudens pusē, kad dzērvenes jau bija krietnā gatavībā, viņš esot atnācis uz botānisko dārzu pēdējoreiz, izstaigājis laukus. It kā atvadītos. Tā teikt, darbs ir padarīts. Šobrīd Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas ekspozīcijas ir jaunveidošanas procesā, bet tik un tā šo botāniskā dārza daļu vēl ilgi daudzi mīļi sauks par Ripas laukiem.
