Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
2
-
1
-
0
-
0
-
Tiesa, jāatzīst, ka arī trenēts augums neko diži daudz nedod, ja locekļa izmērs proporcijās nestāv līdzi.
Par lielumu un tā nozīmi pirmo reizi sāku aizdomāties tikai vairākus gadus pēc nevainības zaudēšanas.
Bet nu šo jautājumu apceru gluži kā Kerija Bredšova, rakstot savas «The New York Times» attiecību slejas seriālā «Sekss un lielpilsēta», cik gan nozīmīgs ir falls pašpietiekamas heteroseksuālas sievietes dzīvē un cik nozīmīgs ir potenciālā partnera dzimumlocekļa aptveres izmērs man pašai.
Bez tā mēs piedzimstam un daudzos gadījumos varam iztikt, taču jau instinktos ierakstīts, cik vitāli nepieciešams loceklis mums, sievietēm, ir. Šīs vīriešu «rotaļlietas» (kas vienmēr ir pa rokai) dažādība ir tik plaša, ka divus identiskus locekļus dzīvē pat meklēdams diez vai atradīsi.
Pārlapoju atmiņu zīmoga aptraipītās pagātnes lapas un vienotu slēdzienu nespēju izvilkt. Arsenāls novācies tik daudzšķautņains kā sportisti olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Aina paveras gana plaša, teju katrai gaumei, un vēl klāt nāk katra locekļa īpašnieka temperaments.
Tie, kurus daba nav apveltījusi ar kādu lieku centimetru, internetā priecīgi lasa komentārus par to, ka ne jau izmērs ir svarīgs, bet gan tas, kā to izmanto. Negribētu iegūt utopijas grāvējas slavu, bet tas bieži vien tikai teorijā izklausās labi. Šādi sevis mierinātāji nereti skaļi reprezentē to, cik labi viņiem viss padodas, pat vairāku sieviešu apmierināšana vienlaikus. Bet, kad viss nonāk līdz «saldajam», nereti no visa priekšnesuma paliek pāri vien vilšanās par zaudētajām cerībām un laiku, – remdējumu nesniedz nedz viņa draudziņa izmērs, nedz pirkstu veiklība, nedz arīdzan eksemplārs pats. Sieviete paliek gaidām pirmizrādes beigas, saprotot, ka draudzenei labas rekomendācijas par šo izrādi noteikti nesniegs.
Tomēr, lai viss neizklausītos tik bezcerīgi, ir jāsaprot, ka vienam meita, otram māte, trešajam vispār – kaimiņiene.
Nav perfektā locekļa, kas derētu visām.
Tāpat kā vīrieša lepnuma izmēri nav nosakāmi pēc deguna vai pēdas lieluma, tā arī sievietēm maksts izmēri ir tikpat unikāli kā pirkstu nospiedumi un savu «perfect match» var atrast tikai pielaikojot – kā kurpes veikalā.
Varbūt izklausās gaužām nožēlojami, bet reiz satikos ar vīrieti tikai viņa locekļa dēļ, varētu pat teikt man bija attiecības ar totālu «pimpi» vārda burtiskajā nozīmē. Sadzīvē mūs pavadīja neskaitāmi strīdi par sīkumiem, bet viss aizmirsās, kad kusām viens otra apskāvienos. Man tiešām bija sajūta, ka konkrētais loceklis ir ražots pēc mana pasūtījuma – perfekts bija itin viss: gan garums, gan apkārtmērs, gan galviņas lielums, pat garša! Ja būtu iespēja pārtraukt attiecības, bet jauniegūto draudziņu paturēt, es tā noteikti būtu darījusi jau neilgi pēc gada kopā būšanas svinībām.
Pēc visām savām prātulām secinu, ka tā ir baigā veiksme – atrast otru tādu, ar kuru tavi pulksteņa zobrati saklikšķ tik precīzi kā pieredzējuša pulksteņmeistara rokās iegūluši. Ja vēl ir tā ķīmija, kas aizmiglo pat visskaidrākās loga rūtis, tad reti to var nobrucināt kāda fiziska partnera iezīme. Ja arī parādās kāda nepietiekamības sajūta, tā visdrīzāk piezogas tikai līdz ar rutīnas iesoļošanu cilvēku savstarpējās attiecībās.
Un, pat ja viss ir nonācis līdz rutīnai, tie pāris nebūtiskie trūkumi ir retušējami ar citu, labāku attiecību daļu.
Katrai jau tās garšas kārpiņas uz vīriešiem atšķiras, bet, ja man vajadzētu vizualizēt savu perfekto vīrišķības simbolu, tas noteikti būtu glīti apfrizēts, taisns, 16–20 centimetru garš un 4–5 centimetrus diametrā, ar galviņu, kas uz vispārējā fona neizceļas, bet laideni noslēdz locekli, tikai nedaudz to pakuplinot. Izteikts vēnu tīklojums, loceklim piebriestot, tiktu uzskatīts par plusu, tāpat kā diža izmēra nezaudēšana neerektīvā stāvoklī (kaut šis punkts ir funkcionāli nenozīmīgs, tomēr patīkams). Bet… arī šāda reti sastopama eksemplāra īpašnieks, protams, nevar cerēt uz to, ka monotona ledus ciršana nesīs cērtamo krastā.
Sieviete tomēr ir vissarežģītākais no Dieva veidotajiem instrumentiem, uz kura skanīgu melodiju vīrietis var nospēlēt tikai tad, ja ieliek savu iekāri darbos. Mēs esam kā matemātisks reizinātājs, visu, ko dzīve dod mums pretī, mēs pavairojam: atstiepsiet mājās medījumu, mēs uztaisīsim vakariņas, dosiet platību, kur dzīvot, mēs izveidosim mājas, kur atgriezties, dosiet mums mīlestību, kas ievērpta darbos, mēs dosim pretī savu sirdi… Un tāpat arī der atcerēties: ja sniegsiet mums spainīti samazgu, atpakaļ dabūsiet tonnu darvas.
