Rīga +21°C 
Valainis cer uz tirgotāju piekāpšanos bez likuma bardzības
Ministrs atzina, ka saistībā ar šo ieceri ir jūtama pretestība no mazumtirgotāju puses, tomēr viņš uzsvēra mediju pieejamības kritisko lomu šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.
«Saeimā šis ir atbalstīts, arī mēs esam gatavi pieņemt lēmumus. Es ļoti ceru, ka mēs šo panāksim sarunu ceļā, ka arī veikalu ķēdes, kas ikdienā to nedara, to darīs arī bez nepieciešamības likt lietā likumu,» skaidroja Valainis.
Ekonomikas ministrs publiski nenosauca to lielveikalu tīklu vārdus, kuri šobrīd atsakās tirgot Latvijā drukātos medijus, taču apliecināja, ka valsts ir gatava rīkoties izlēmīgi.
EM priekšlikums: obligāta prese pārtikas un saimniecības preču veikalos
Šie ministra paziņojumi seko EM iesniegtajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», ko likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzis EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Grozījumi paredz ieviest pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem nodrošināt savos veikalos drukāto mediju tirdzniecību.
Kāpēc šāds regulējums ir nepieciešams?
Pēdējos gados strauji samazinās specializēto preses tirdzniecības vietu skaits un pieaug izplatīšanas izmaksas.
Daudzviet Latvijas reģionos pārtikas veikali ir kļuvuši par vienīgo regulāri pieejamo vietu, kur iedzīvotāji vispār var iegādāties preses izdevumus.
Regulējums mazinātu informatīvo nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem, veicinot sabiedrības piekļuvi uzticamai un daudzveidīgai informācijai. Tas stiprinātu reģionālo un vietējo mediju ekonomisko izdzīvošanu.
Konkrētas prasības izdevumu izvietošanai tirdzniecības vietās pēc likuma pieņemšanas vēl noteiks Ministru kabinets. EM ieskatā preses tirdzniecība prasa minimālus resursus un daudzi tirgotāji to jau veiksmīgi dara, tāpēc prasība uzskatāma par samērīgu.
Izdevēji norāda uz Lidl; tirgotāji aicina uz brīvprātību
Ideju par obligātu preses pieejamību veikalos virzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA). Asociācijas valdes loceklis Guntars Kļavinskis iepriekš neslēpa neapmierinātību ar to, ka atsevišķas veikalu ķēdes atsakās tirgot presi, kā lielāko piemēru minot tīklu Lidl. LPIA izpilddirektors Guntars Līcis uzsvēra, ka mērķis nav sodīt tirgotājus, bet gan sakārtot vidi: «Labi apzināms, ka tirgotāji nav sliktie cilvēki, šeit vienkārši ir jāsakārto vide, lai visiem būtu saprotami un pieņemami noteikumi.»
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs norādīja – ja mērķis ir mazināt viena uzņēmuma monopolu un veicināt darbību sabiedrības interesēs, tas vērtējams pozitīvi, tomēr pieejai vajadzētu būt brīvprātīgai. Danusēvičs arī vērsa uzmanību uz loģistikas izaicinājumiem, norādot, ka lēmumus par izplatīšanu pieņem SIA «Preses serviss»: «Ja kāds veikals vēlas pārdot preses izdevumus, tad jautājums ir, vai «Preses serviss» vēlas tos piegādāt. Tirgotājiem ir svarīgi, lai būtu gan vēlme, gan iespējas nodrošināt piegādi, kā arī nerealizēto izdevumu savākšanu vai likvidēšanu.»
Šie preses tirdzniecības noteikumi tiek virzīti plašākā grozījumu paketē, ko Saeima otrajā lasījumā atbalstīja maija otrajā pusē. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai Latvijā ieviestu Eiropas Mediju brīvības aktu.
Papildus preses pieejamības jautājumam, likumprojekts paredz precizēt dažādas ar mediju vidi saistītas definīcijas, stingrāku patieso labuma guvēju kontroli, kā arī atskaišu sniegšanu Uzņēmumu reģistram par saņemto publisko finansējumu un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm.
