Rīga +24°C 
Kā norāda Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane – daudzos gadījumos situāciju iespējams uzlabot ar dažām vienkāršām izmaiņām ikdienas paradumos.
«Aizcietējumi nav tikai īslaicīgs diskomforts – ja tie kļūst hroniski, var attīstīties nopietnākas problēmas, tostarp taisnās zarnas gļotādas plīsumi un hemoroīdi.
Hemoroīdi būtībā ir paplašināti vēnu mezgli taisnajā zarnā vai tās atveres apvidū – tie var būt gan iekšēji, gan ārēji, izraisot sāpes, niezi, asiņošanu un būtiski apgrūtinot ikdienu. Hemoroīdu attīstību var veicināt ilgstoši aizcietējumi, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars un paaugstināts spiediens vēdera dobumā, piemēram, smagumu celšanas vai grūtniecības laikā. Ja simptomi ir traucējoši, noteikti jāvēršas pie proktologa, tomēr ļoti būtiska loma ir arī ikdienas paradumu sakārtošanai, citādi problēma var saasināties vai atkārtoties,» stāsta Laila Siliņa.
Lai gan aizcietējumu rašanos var sekmēt stress, medikamenti, grūtniecība, hormonālas izmaiņas, vielmaiņas, endokrīnās vai citas slimības, tomēr biežākais aizcietējumu iemesls ir šķiedrvielu trūkums uzturā, nepietiekama šķidruma uzņemšana un pārāk maz fizisko aktivitāšu. Tāpēc uztura un dzīvesveida korekcija būtu pirmais, ar ko sākt cīņā pret aizcietējumiem,» skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Vēdera izejas biežums katram cilvēkam var atšķirties, taču par aizcietējumiem parasti uzskata situāciju, kad defekācija notiek retāk nekā trīs reizes nedēļā un ir apgrūtināta vai sāpīga, ar nepilnīgas iztukšošanās sajūtu vai pat asiņošanu.
Uzmanības centrā
Šķidrums – būtisks faktors zarnu funkcijas uzturēšanā
Pietiekama šķidruma uzņemšana palīdz novērst dehidratāciju, veicina vielmaiņas procesu norisi, palīdz organismam izvadīt lieko un būtiski ietekmē arī vēdera izejas regularitāti. Arī vēsākos gadalaikos, kad slāpju sajūta bieži ir mazāk izteikta, ieteicams dienā uzņemt aptuveni pusotru divus litrus šķidruma jeb apmēram 30 mililitrus uz katru ķermeņa masas kilogramu. Situācijās, kad šķidruma zudums palielinās – piemēram, karstā laikā, pastiprinātas svīšanas, fiziskas slodzes vai intensīvas runāšanas gadījumā – uzņemtais šķidruma apjoms būtu attiecīgi jāpalielina.
«Kopējā šķidruma daudzumā var ieskaitīt arī nesaldinātu tēju, kafiju un citus bezalkoholiskus dzērienus bez pievienota cukura, tomēr vēlams, lai vismaz trīs ceturtdaļas no dienas normas tiktu uzņemtas tieši ūdens veidā.
Jāņem vērā, ka kafijas ietekme uz vēdera darbību ir individuāla – dažiem tā var veicināt zarnu iztukšošanos, bet citiem, gluži pretēji, pastiprināt aizcietējuma simptomus. Praksē nereti šķiet, ka šķidruma tiek uzņemts pietiekami, taču ieteicams vismaz pāris dienas apzināti sekot līdzi izdzertajam daudzumam – tas palīdz objektīvāk novērtēt savus paradumus un nepieciešamības gadījumā tos koriģēt,» uzsver ārste
Šķiedrvielas – dabisks risinājums regulārai vēdera izejai
Šķiedrvielas ir sastopamas augu izcelsmes produktos – augļos, dārzeņos, graudaugos, pākšaugos, riekstos un sēklās. Lai gan organismā tās netiek pilnībā sagremotas, šķiedrvielām ir nozīmīga loma gremošanas sistēmas darbībā – tās nodrošina sāta sajūtu, palīdz izvadīt vielmaiņas galaproduktus, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, uzlabo uzņemto barības vielu uzsūkšanos un labvēlīgo baktēriju vairošanos, tādējādi stiprinot organisma vispārējo imunitāti. Papildus tam šķiedrvielas sekmē barības masas virzību pa zarnām, palielina izvadāmās masas apjomu un palīdz to mīkstināt, kas ir būtiski regulāras vēdera izejas nodrošināšanai.
Svarīgi atcerēties – palielinot šķiedrvielu daudzumu uzturā, jāpalielina arī šķidruma uzņemšana.
Ja šķiedrvielu daudzums tiek strauji palielināts bez pietiekama ūdens patēriņa, aizcietējuma simptomi var pat pastiprināties. Tāpēc ieteicams šķiedrvielas uzturā ieviest pakāpeniski, vienlaikus rūpējoties par atbilstošu hidratāciju.
Kustības – fizioloģisks atbalsts gremošanas procesiem
Mazkustīgs dzīvesveids – ilgstoša sēdēšana vai gulēšana – pats par sevi ir nozīmīgs aizcietējumu riska faktors, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar ikdienas paradumiem, traumu, operāciju vai citiem veselības apstākļiem. Regulāras fiziskās aktivitātes ir būtiskas normālai zarnu darbībai – tās uzlabo asinsriti un limfātiskās sistēmas funkciju, veicina audu apgādi ar skābekli un stimulē vielmaiņu, tādējādi labvēlīgi ietekmējot arī gremošanas procesus. Ikdienā vērtīga ir jebkura kustība – pastaigas, viegla sportošana, mājas darbi vai apzināta izkustēšanās.
Pat mērena kustība pēc maltītes, piemēram, mierīga pastaiga, var palīdzēt aktivizēt zarnu peristaltiku, jo kustoties tiek veicināta zarnu sieniņu darbība un sekmēta barības masas virzība.
Atsevišķos gadījumos kā papildmetode var noderēt arī saudzīga vēdera pašmasāža pulksteņrādītāja virzienā, kas var palīdzēt stimulēt zarnu darbību un mazināt diskomfortu.
«Papildus ikdienas ieradumu izmaiņām kā vēdera izeju veicinošus palīglīdzekļus var lietot laksatīvos preparātus, iepriekš noteikti konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu par to piemērotību un devām. Ja aizcietējuma iemesls ir bijis mikrofloras disbalanss, probiotiķi palīdz atjaunot normālu zarnu trakta darbību. Cietākas vēdera izejas gadījumā atbilstošākas būs laktobaktērijas. Tāpat var līdzēt preparāti ar papildu šķiedrvielām, kā klijām un linsēklām. Īslaicīgos un vieglos aizcietējumu, hemoroīdu gadījumos var palīdzēt ziedes vai svecītes, ko var ievadīt taisnajā zarnā. Tomēr, ja aizcietējumi ieilgst vai parādās asiņošana, sāpes, nieze, hemoroidālajai saslimšanai raksturīgi sataustāmi veidojumi anālās atveres rajonā, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu padziļinātākus izmeklējumus, kā arī pārliecinātos, ka simptomi neliecina par citu saslimšanu, kas jo īpaši būtiski, ja pirmās pakāpes radiniekiem ir bijis resnās zarnas vēzis,» papildina sertificētā farmaceite.
